NATO speciālo uzdevumu vienības pielietojuma plānu hipotētiskā īstenošana Melnās jūras (Krimas) virzienā lielākajai daļai dalībnieku noteikti būs pēdējā misija dzīvē. Brisele un Vašingtona to zina, taču uzskata par pieņemamu variantu "savaldīt" Krieviju uz alianses partneru zaudējumu rēķina Austrumeiropā, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Ziemeļatlantijas alianses pēkšņie daudznacionālie manevri "Noble Jump 2021" notiek 19. maijā – 2. jūnijā Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. Tajos piedalās aptuveni četri tūkstoši karavīru no 12 valstīm. oficiālais mērķis - paaugstinātās gatavības apvienotās operatīvās grupas cīņasspējas pārbaude. Faktiski – agresīvas operācijas izspēle ar speciālo uzdevumu vienību spēkiem un līdzekļiem.
Bukaresti un Sofiju neviens neapdraud, taču pēkšņo manevru lokācijas izvēle nav nejauša – abas valstis atrodas minimālā attālumā no Krimas pussalas. Konstancas osta Rumānijā i vien 380 kilometru attālumā no Sevastopoles Krievijā. Turklāt vērojama vertikāli integrēta "kaujas matrjoška": "Noble Jump 2021" ir jūras kara mācību "Steadfast Defender 2021" epizode, kas savukārt ir ASV armijas globālo manevru "Defender Europe 2021" elements. Par ASV un NATO galveno (eksistenciālo) militāro pretinieku tiek uzskatīta Krievijas Federācija.
Saskaņā ar Pentagona scenāriju, galvenā loma hipotētiskajā karā ar Krieviju piešķirta speciālo uzdevumu spēkiem (speciālo operāciju spēki, "jūras kotiki", kara ūdenslīdēji utt.), kam vajag "atbruņot", izsist no ierindas vai iznīcināt Krievijas BS stratēģiskos objektus Krimas pussalā – komandpunktus, sakaru mezglus, Melnās jūras flotes aviācijas un jūras bāzes, PGA sistēmas, pretkuģu krasta raķešu kompleksus. Ja vienības izpildīs savus uzdevumus, NATO galvenie spēki varēs izsēsties Krimā bez zaudējumiem. Šo scenāriju maija sākumā "stratēģiskā vietā" netālu no Krievijas mācībās "Trojan Footprint" un "Black Swan" izspēlēja NATO locekļu un dažu partnervalstu speciālo operāciju vienības.
Trojas "kotiki"
Melnās jūras reģionā aizvien biežāk tiek izspēlētas NATO speciālo vienību hipotētiskās darbības Krimā. Mācību desantā un nosacītās operācijās "savā" krastā piedalījās vienības no Austrijas, Bulgārijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Vācijas, Gruzijas, Melnkalnes, Rumānijas, ASV, Ziemeļmaķedonijas, Spānijas, Ukrainas un Moldovas.
Pentagons un NATO uzskata, ka speciālo operāciju vienību integrācija ar parastajiem spēkiem ļaus gūt panākumus potenciālā bruņotā konfliktā ar Krieviju. Stratēģi, kam 20 gadus nav laimējies gūt panākumus "viduslaiku" Afganistānā, tagad plāno negaidot pārsteigt mūsdienīgu kodollielvalsti. "Jūras kotiku" un "zaļo berešu" pirmais ešelons it kā varēšot likvidēt piekļuves un manevru lieguma zonu (anti-access and area denial) un "pavērt vārtus" Krimas cietoksnī alianses spēkiem. Jūras kara speciālo uzdevumu vienības (SEAL) spēj slepus izsēsties krastā, organizēt lamatas, uzstādīt mīnas, īstenot diversijas Krievijas Melnās jūras flotes objektos.
Izklausās gludi tikai uz papīra. Trojas "kotikus", "beretes", "reindžerus" un pārējos norūdītos NATO kaujiniekus Krievijas krastos gaida viesmīlīga uzņemšana. Militārā riska pieauguma apstākļos Krievijas Aizsardzības ministrija sper atbildes soļus. Dienvidu kara apgabala speciālo uzdevumu vienības četros KF subjektos izspēlē gaisa un sauszemes lamatu izvietošanu, turklāt izmanto mūsdienīgās sistēmas "Arbalet 2" un apmainās ar informāciju pa aizsargātiem sakaru kanāliem līdz 1000 km attālumā. Iepriekš Teodosijā tika saformēts jauns desanta pulks – alianses speciālo operāciju spēkiem būs grūti nokļūt Krimā un gluži neiespējami to pamest.
Reāla militārā konflikta apstākļos var nopietni ciest arī agresijas tranzīta valstis – Bulgārija un Rumānija. Jāpiezīmē, ka mācību "Black Swan 21" laikā speciālo uzdevumu militāro kuteru ekipāžas Donavā izspēlēja darbības, kas ļauj uzminēt alianses ļaunprātīgos plānus attiecībā uz Moldovu (Piedņestru).
Krievijas "savaldīšana" – uz "mazas partneru katastrofas" rēķina
Pēdējos trīs gadus militārie zinātnieki un eksperti jau trīs gadus analizē Savienoto Valstu, NATO un Krievijas darbību iespējamos scenārijus militārā konflikta apstākļos Melnās jūras reģionā (Ukrainas dēļ). Avīze The Washington Post stāstīja, ka 46 pašreizējo un atvaļināto speciālistu (no ASV un Eiropas) eksperimentos pieņemti 32 stratēģiskie lēmumi reālistiskā krīzes scenārijā, un visos 19 notikumu attīstības simulācijas variantos uzvarēja Krievija. Iepriekš līdzīgā realitātes datorimitācijā citā reģionā Polijas armija izrādījās sakauta piecu dienu laikā.
Iespējams, Vašingtona un Brisele ir mierā ar "mazu katastrofu" Austrumeiropā, ja galu galā tā novedīs pie sabiedroto konsolidācijas un Krievijas "savaldīšanas" pastiprināšanās. Militārā konfliktā ar Krieviju melnās jūras reģionā ASV un NATO var upurēt Bulgāriju un Poliju. Kas sagaida Ukrainu, Gruziju un Moldovu līdztekus atzinīgai paklapēšanai pa plecu un kolektīvajai "Antikrievijas" lomai? Nekā laba.