RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, kāpēc Baltijas valstu un ASV izturēšanās viņam atgādina pagalma huligānu uzvedību, stāsta RIA Novosti.
Uzstājoties maratonā "Jaunās zinības", viņš atgādināja: kad NATO paplašinājās, iekļaujot aliansē jaunus locekļus no Baltijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, Maskava pavaicāja, ar kādu mērķi tas notiek.
"Mums stāstīja, sak, baltiešiem ir tādas fobijas pēc jūsu okupācijas, un vispar viņus apspieda. Kas un kā viņus apspieda? Ja visi saglabāja savas valodas, rūpniecība Baltijā padomju laikā pieauga vairākkārt, vārdu sakot, nav svarīgi, viņus ievilka NATO un mums teica: jūs tikai neuztraucieties, viņi nomierinās savas fobijas, un pie jūsu robežām būs miers," pastāstīja ministrs.
Diplomāts konstatēja, ka Baltijas valstis patlaban ir rusofobā mazākuma līderi un pastāvīgi pieprasa jaunas sankcijas pret Krieviju, cerēdamas uz ASV aizsardzību.
Pie tam viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka Krievija visu pieļauj, jo šis periods ir palicis tālā pagātnē.
"Bet huligāni? Vai tad viņi ir pazuduši? Viņi paliek, tā ir daļa no dzīves, man šķiet, viņi būs mūžīgi. Mūsu galvenais mērķis nav ne miermīlība, ne līgums, bet gan valsts un tās pilsoņu interešu nodrošināšana. Bet līgums ir instruments, un tas var būt tikai līdztiesīgs," paziņoja Lavrovs un uzsvēra: Krievija vienmēr atbalsta mieru, taču nevienam nav solījusi "pagriezt otru vaigu".
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās pēc notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Līdztekus Vašingtona vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par iejaukšanos prezidenta vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Tas kļuva par iemeslu virknei pret Krieviju vērstu sankciju, kam sekoja Kremļa atbildes pasākumi. Notikuši vairāki diplomātiskie skandāli, kas noveda pie savstarpējas vēstniecību darbinieku izraidīšanas. ASV un Krievijas vēstnieki savās valstīs turpina konsultācijas.
Šonedēļ Krievijas ārlietu ministrs tikās ar savu kolēģi ASV Entoniju Blinkenu. Puses pauda gatavību attīstīt attiecības. Abu valstu pārstāvji sagatavos ierosinājumus valstu vadītāju pārunām, arī stratēģiskās stabilitātes jautājumos.