18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka alianses samits jūnijā nodemonstrēs transatlantisko solidaritāti, skatienu nākotnē. Vienlaikus kļuva zināms, ka Latvijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Austrijas bruņotajiem spēkiem par 18 pašgājējhaubiču M-109 А5ОЕ (kalibrs – 155 mm) piegādi. Šo tehniku izmantoja Austrijas armija, iepriekš tā nopirkta no ASV Bruņotajiem spēkiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Latvija par 2 miljoniem eiro saņems pat ne "second hand" militāro tehniku. Tā ir jau otrā ASV-Austrijas М-109 А5ОЕ otrā partija – saskaņā ar 2017. gadā noslēgto līgumu Latvijas artilēristi saņēma 37 lietotas pašgājējhaubices par 6 miljoniem eiro. It kā jau lēti un labi.
Līdz 2018. gadam Latvijas NBS bija bruņota tikai ar buksējamiem artilērijas ieročiem, tātad vecīgo М-109 А5ОЕ parādīšanās ir acīmredzams progress.
Kopumā pašgājējartilērija ir modernāka un efektīvāka nekā buksējamais bruņojums, tomēr šajā gadījumā runa nav par М-109 А5ОЕ, kas izstrādāta ASV pagājušā gadsimta vidū, - pat pēc modernizācijas tai nav pielādēšanas automāta, tā ir vāji aizsargāta ar alumīnija bruņām un vienkārši morāli novecojusi. 2000. gadu sākuma modernizācija nekompensēja М-109 А5ОЕ tehnoloģisko atpalicību un fizisko nolietojumu – pēc ilgstošas lietošanas armijā un 13 gadus ilgas stāvēšanas bāzē.
Militārajai tehnikai ir noteikts ekspluatācijas termiņš. Veco bruņojumu utilizē vai glabā speciālās bāzēs (kara gadījumam, ja nu noderēs). Dažkārt novecojušu bruņojumu modernizē, dāvina sabiedrotajiem, kam nav naudas jaunas tehnikas iegādei. NATO vecāko partneru prasme pārdod (iesmērēt) visus termiņus nokalpojušas artilērijas pašgājējiekārtas jaunākajiem partneriem – tas ir no stratēģijas un taktikas tāls mārketings. Alumīnija bruņumašīnas no pagājušā gadsimta mūsdienu cīņā uzvaru negarantē.
М-109 potenciāls
Amerikā ražoto pašgājējhaubiču otro partiju Latvija saņems no Austrijas gada laikā, un М-109 kopskaits bruņotajos spēkos pārsniegs 50 vienības. Faktiski visa nacionālās armijas artilērija būs pašgājēji – manevrētspējīga, neatkarīga no koplietošanas ceļiem. Tomēr draudīgā izskata artilērija neiespaidos speciālistus kaujas laukā. Sevi liek manīt gadi – Austrijā iepirktās haubices ražotas aptuveni 80. gadu vidū.
Piezīmēsim, ka haubices mūsdienīgā versija – M109A6 Paladin – šodien sastopama tikai ASV, Vācijas, Izraēlas un Dienvidkorejas bruņojumā. Pārējām valstīm ir novecojušas "pašgājējas". Pat pussimta lietoto Latvijas haubiču cena – 8 miljoni eiro – netieši liecina par produkta kvalitāti. Par tādu naudu nenopirksi ne divus relatīvi jaunus "Paladinus".
М-109 А5ОЕ maksimālais darbības rādiuss ar standarta lādiņu – 20 km, ar aktīvo reaktīvo lādiņu – līdz 30 km. Elektronika un tēmēkļi nenodrošina efektīvu integrāciju ar mūsdienu izlūkošanas un tēmēšanas līdzekļiem. Procesu automatizācija nav paredzēta. Alumīnija bruņas aizsargā ekipāžu tikai no strēlnieku ieročiem un artilērijas lādiņu šķembām. Protams, alumīnijs neizturēs kumulatīvo un bruņu caursitēju lādiņu tiešu trāpījumu. Kaujas apstākļos tādam "pašgājējam" labāk turēties tālāk no priekšējās līnijas. 24 tonnas smakgās mašīnas maksimālais ātrums – 56 km/h, nobraukuma rezerve bez degvielas uzpildes – 350 km. Hipotētiskā duelī ar mūsdienu haubicēm М-109 А5ОЕ nav gandrīz nekādu izredžu.
Salīdzinājumam: NATO domājamā un galvenā pretinieka – Krievijas – analoģiska 152 mm artilērijas pašgājējiekārta "Koalicija CV" ir aprīkota ar automatizētu vadības sistēmu, tās pamatā ir tanka T-90 mūsdienīgā platforma, un tā paredzēta mērķu likvidācijai līdz 70 km attālumā ar koriģējamajiem lādiņiem. "Koalicija" lielgabals ar pielādēšanas automātu var izdarīt vairāk nekā 10 šāvienus minūtē – daudz vairāk nekā amerikāņu analogs М-109 Paladin (līdz 6 šāvieni minūtē). Komandiera un tēmētāja darba vietas aprīkotas ar digitālajiem displejiem, integrētas taktiskā posma vadības sistēmā. Ekipāža strādā esošajos vadības rāmjos, saņem informāciju par mērķiem pa digitālo sakaru kanālu no dažādiem avotiem, automātiski aprēķina darbu jebkādos laikapstākļos. Informācijas un vadības sistēma sniedz datus šaušanai un lādiņu kontrolei. Artilērijas tornītis nav apdzīvojams, ekipāža atrodas bruņotā kapsulā (konstruktīvais risinājums atgādina "Armata"), 48 tonnas smagā mašīna saglabā tanka T-90 manevrētspējas un ātruma īpašības (līdz 60 km/h). Nobraukuma rezerve bez degvielas uzpildes – 550 km. "Koalicija" tehnoloģiskās priekšrocības salīdzinājumā ar M109 saimi un NATO valstu labākajiem mūsdienu analogiem ir acīmredzams fakts.
Antīkās alumīnija tendences
Redzams, ka Latvija kļuvusi par īstu speciālistu morāli novecojušas, nolietotas alumīnija bruņutehnikas jomā. Iepriekš valsts AM saņēma no Lielbritānijas lietu partiju lietotu bruņumašīnu Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked), jeb CVRT par 286 miljoniem eiro. Kapitālais remonts un modernizācija dāvāja mašīnām "otro dzīvi", tomēr mūsdienīgā bruņotajā konfliktā vecīgajai bruņumašīnai nav nekā, ko likt pretī domājamā pretinieka spēcīgajam bruņojumam. 20-60 mm biezo vieglo alumīnija bruņu korpuss pasargās ekipāžu (trīs cilvēkus) no lodēm un 105 mm kalibra šāviņu šķembām attālumā, kas pārsniedz 30 metrus. 30 mm kalibra lielgabals L21A1 Rarden var 1500 metru attālumā caursist līdz 40 mm biezas bruņas, taču diezin vai domājamais pretinieks pielaidīs tik tuvu. Vēl vairāk, slēgtas arī visas rūpnīcas Lielbritānijā, kas ražoja lādiņus šī lielgabala vajadzībām. Maksimālais ātrums – līdz 80 km/h, taču benzīna dzinējs ar 195 zirgspēku jaudu nepārprotami ir pārāk mazs 8 tonnas smagajai mašīnai. Ne velti Folklendu karā atbalsta CVRT vienkārši ieraka zemē. 1991. gadā militārajās operācijās Persijas līcī CVRT nespēja tikt līdzi tankiem "Challenger 1", tās izmantoja aizmugures aizsardzībai.
Latvijas rīcībā ir četru tipu CVRT bruņumašīnas: FV107 Scimitar (kaujas izlūkošanas mašīna ar 30 mm lielgabalu), FV103 Spartan (bruņutransportieris), FV104 Samaritan (bruņota medicīnas mašīna) un FV105 Sultan (štāba mašīna). Visas modifikācijas bieži lūzt (nav nekāds brīnums pēc 20-30 gadus ilgas ekspluatācijas Lielbritānijas armijā). Modernizācija (Future Rapid Effect System program) paredzēja bruņumašīnu "dzīves pagarināšanu" līdz 2017. gadam, tātad Latvijai tās pārdotas īsti laikā.
No veselā saprāta viedokļa Rīgai nevajadzētu audzēt aizsardzības izdevumus un pirkt tehniku, kas faktiski neder XXI gadsimta karam. Nepārprotamu ienaidnieku un potenciālu draudu Latvijai nav. No trim pusēm valsti ieskauj Lietuva, Igaunija un Baltijas jūra. Robežas ar Baltkrieviju (176 km) un Krieviju (276 km) ož pēc pulvera tikai no Latvijas puses.