RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Krievijas Federālā drošības dienesta Pleskavas apgabala pārvalde pirmo reizi publicējusi desmitiem igauņu kolaboracionistu vārdus, kuri Lielā Tēvijas kara gados slepkavoja civiliedzīvotājus hitleriešu okupētajā Pleskavas apgabala teritorijā. FDD atklāja viņu pastrādāto noziegumu detaļas, vēsta RIA Novosti.
Runa ir par 37. apsardzes bataljonu, kas kara gados rīkojās Pleskavas zemēs. No igauņu nacionālistiem saformētā vienība organizēja soda akcijas pret partizāniem un citiem patriotiem. Viens no visplašāk pazīstamajiem noziegumiem ir Laņeva Gora ciema iznīcināšana 1943. gada oktobrī.
Tajā dienā apsargi nošāva un sadedzināja 55 cilvēkus. Vairāk nekā puse viņu vidū bija bērni – trīs zīdaiņi un 29 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Nogalināto cilvēku apbedījums pie Laņeva Gora ir simbolisks. Bojāgājušo saraksti nav saglabājušies, igauņu apsargu nogalināto zemnieku skaitu savulaik noskaidroja, aptaujājot vietējos iedzīvotājus.
70. gadu sākumā gaismā nāca jauni slepkavību fakti Pleskavas apgabalā, ko pastrādājuši 37. bataljona 1. un 3. rotās dienējušie nodevēji. Pret viņiem – igauņiem Ennu Odlu, Ernstu Pēhnu, Johannesu Aluoju, Augustu un Valteru Kukiem, kā arī Bernhardu Kanguru – ierosināja krimināllietas. Odlam, Pēhnam, Aluojam un Augustam Kukam tika piespriests nāves sods. Kanguram – cietumsods uz 15 gadiem, Valteram Kukam – uz 10 gadiem. Odla nenodzīvoja līdz sprieduma izpildei – viņš mirsis cietuma slimnīcā.
Nopratināšanas gaidā VDK Odla aprakstīja izrēķināšanos ar Laņeva Gora iedzīvotājiem. "Visi cieminieki tika sadzīti ciema centrā. Tad sekoja jauna pavēle: "Visus sadzīt pa mājām, tur nošaut un sadedzināt kopā ar mājām," viņš atcerējās.
Uzņēmies 37. bataljona 3. rotas 3. vada komandiera pienākumus, Odla nodeva pavēli pakļautajiem. "Pirmajā mājā bija viens vīrietis, ar zalvi viņu nogalināja. Otrajā mājā bija četri cilvēki – sievietes. Katrs no mums nošāva pa vienam cilvēkam no mājas durvīm," stāstīja slepkava. Trešajā mājā, pēc viņa vārdiem, bija septiņi vai astoņi cilvēki, no viņiem četri lieli bērni un trīs sievietes.
"Es šāvu no pistoles. Šīs operācijas laikā nošāvu piecus cilvēkus: četrus cilvēkus (vienu vīrieti un trīs sievietes) mājās. Vēl nogalināju sievieti, kas izrāpās no degošas mājas un pati dega," atzinās Odla.
Kopā ar saviem līdzzinātājiem – Aluoju, Kullastu un Lihmusu – "izgāja trīs mājas, lai pārbaudītu". "Šajās mājās bija sieviešu un bērnu līķi. Viņu tur bija daudz es neskaitīju," viņš liecināja.
Pat pēc trim gadu desmitiem Odla nopratināšanā VDK varēja nosaukt arī citu igauņu uzvārdus, kuri piedalījās Laņeva Gora iznīcināšanā. Viņu vidū bija "unteroficieris Andersons, ierindnieki Kālbergs, Kaseoja, Paursons, Pilds... kaprālis Kallas, ierindnieki Iuns, Rajumāje, Kallase un citi". "Es viņus redzēju savām acīm, kad viņi gāja iekšā mājās," stāstīja Odla.
Pēc cieminieku apšaušanas slepkavas sāka dedzināt mājas. "Savām acīm redzēju, kā Aluoja aizdedzināja mājas, bet tam vēl viens gara auguma cilvēks no 1. rotas skraidīja pa ciemu ar paštaisītu lāpu un aizdedzināja mājas," stāstīja slepkava.
Viņš nosauca arī vairākus desmitus līdzzinātāju no 37. bataljona. Viņu vidū bija Saukass, Saue, Kips, Maripū, Palle, Velners, Nēps, Raims, Nemvalts, Vipers, Pihus, Pareks, Paursons, Laijuss, Pērnaste, Vēlks, Lāna, Kūts, Mango, Rots, Tomsons un daudzi citi.
Izmeklēšanas ietvaros Odla atainoja ciema shēmu ar mājām, kurās viņš nošāva vietējos, un izmeklēšanas eksperimentā parādīja, kā tas noticis.
Atslepenotie dokumenti stāsta par 37. bataljona noziegumiem arī citviet Pleskavas apgabalā. "Uzturoties šeit līdz 1944. gada pavasarim, Odla ar padotajiem kareivjiem vairākkārt piedalījās soda operācijās pret padomju partizāniem, piedalījās apsardzes un patruļu dienestā," teikts publicētajos materiālos.
Pēc Pleskavas apgabala atbrīvošanas no vācu okupantiem 1945. gada aprīlī vācu iebrucēju noziegumus izmeklēja speciāla komisija. Tā noskaidroja, ka no 406 ciemiem Pleskavas apgabalā 325 bija nodedzināti pilnībā.
1968. gadā brāļu kapos pie Laņeva Gora uzstādīja obelisku piemiņai par kareivjiem, kuri gāja bojā 1944. gadā uzbrukumā vācu aizsardzības līnijai "Pantera".
Ar mērķi saglabāt vēsturisko atmiņu par PSRS civiliedzīvotāju – nacistu un viņu līdzskrējēju kara noziegumu upuru – traģēdiju Krievijā darbu sācis projekts "Bez noilguma termiņa". 2020. gadā tā ietvaros nāca klajā 23 arhīva dokumentu sējumi par nacistu noziegumiem pret PSRS iedzīvotājiem. Civiliedzīvotāju apbedījuma vietās notika lauka darbi, to rezultāti nodoti izmeklēšanas iestādēm. Projekta izglītojošājā sadaļā organizētas prezentācijas un projektu skolas jaunajiem vēsturniekiem un meklētāju nodaļu dalībniekiem.
2020. gadā projekts saņēma nacionālo prēmiju "Uzvara" nominācijā "Zinātniskais projekts". Turpināsim publicēt materiālus par nacistu noziegumiem uz publicēto arhīvu dokumentu pamata.