RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Igaunijas transporta un loģistikas uzņēmuma "Amarantest AS" vadītājs Sergejs Balandins ir pārliecināts, ka sekmīgam biznesam Igaunijā ir vajadzīga krievu un angļu, nevis igauņu valoda. Komentārā Sputnik Meedia viņš piezīmēja, ka runa ir par reālo biznesu, kas paredz labu peļņu.
"Pirmkārt, krievu valoda Igaunijā ir starpnacionālās saziņās valoda. Protams, būtu labāk, ja igauņi labi pārvaldītu krievu valodu, savukārt krievi – igauņu. Ja mēs esam kulturāla sabiedrība, tam tā vajadzētu būt. Tad mēs labāk sapratīsim viens otru, un visi šie integrācijas procesi ritēs ātrāk," teica Balandins, komentējot partijas "Igaunija 200" priekšsēdētājas Kristīnas Kallasas izteikumus par to, ka krievu valodas zināšanas Igaunijā nedod nekādas priekšrocības.
"Un, gluži pretēji, ja valsts pievērsīsies vienīgi igauņu valodai, nav vērts gaidīt nekādu saskaņu sabiedrībā," piezīmēja uzņēmējs.
Jautāts par valodu prasmju nozīmi biznesā, Balandins atzina, ka igauņu valoda šajā jomā cieš sakāvi.
"Jā, Igaunijā tā palīdzēs, taču arī tad vienīgi apstākļos, ja runa ir par kaut kādu mazu uzņēmumu. Bet lielajam biznesam, protams, vajadzīga krievu un angļu valoda. Ja gribi saņemt labu peļņu, nevis, tā sakot, grebt un pārdot paegļa karotes, bez šī valodām sasniegt nosprausto mērķi neizdosies," viņs teica.
Uz jautājumu, kādus darbiniekus viņš pats izvēlētos, biznesmenis atzīmēja, ka diezin vai izvēle kristu uz kandidātu, kurš pārvalda vienīgi igauņu valodu.
"No uzņēmēja viedokļa, es izvēlētos to, kurš pārvalda krievu, igauņu un, vēlams angļu valodas," konstatēja Balandins.
Igaunijas politisko spēku reitingā partija "Igaunija 200" (Eesti 200) negaidot ieņēmusi trešo vietu, ko dala ar Centrisko partiju pēc Reformu partijas un EKRE.
Tās līdere Kristīna Kallasa intervijā apgalvoja, ka krievu valodas zināšanas Igaunijas darba tirgū nedod nekādas priekšrocības. Viņa nesaskata arī krievu konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar igauņiem pat tad, ka krievi pārvalda trīs valodas.
"No statistikas viedokļa tāds apgalvojums neatbilst patiesībai," uzskata politiķe.
Krievu valodu Igaunijā par dzimto uzskata vairāk nekā 380 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Igauņu – nepilni 900 tūkstoši. Pasaulē krievu valodu par dzimto sauca vairāk nekā 160 miljoni cilvēku. Igauņu – apmēram 1,2 miljoni.