RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Zivju pārstrādes uzņēmums Syfud ieguldīs līdz 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas būvniecībā Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē, ziņo liepajniekiem.lv.
Pašlaik Syfud gatavo nomas līgumu un dokumentus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusa iegūšanai. Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī, bet pirmo ražošanas līniju ar nelielu jaudu Syfud palaidīs šī gada rudenī.
Paredzams, ka rūpnīca nodrošinās vismaz 500 darba vietu Liepājā, taču ražošanas attīstoties, nodarbināto skaits palielināsies līdz 800 cilvēkiem.
Kompānija Syfud jau ķeries klāt teritorijas labiekārtošanas darbiem. Plānots gan uzbūvēt jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat plānos ir jaunas iekārtas iegāde zivju produkcijas ražošanai ar augstu pievienoto vērtību.
Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs pastāstīja, ka uzņēmums plāno darboties Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā, tādējādi nekonkurējot ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Ražošanā Syfud izmantos Norvēģijā zvejotas zivis. Pēc Ambrazeviča vārdiem, uzņēmums darbības sākumā akcents tiks likts uz lašu produkcijas sortimenta.
Saskaņā ar Firmas.lv pieejamo informāciju Syfud reģistrēta 2020. gadā, tās pamatkapitāls ir 2800 euro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Sigits Ambrazevičs, kuram tāpat pieder šī gada martā reģistrētā kompānija Syfud Salmon, ar tādu pašu juridisko adresi un pamatkapitālu.
Zivju konservu rūpnīca, kas strādāja Liepājā kopš tālā 1892. gada, ir pārcietusi milzum daudz kataklizmu – divus pasaules karus, politisko režīmu maiņu, pirmos neatkarības gadus, teju vai netika slēgta 2000. gadu sākumā, taču, pateicoties maskavieša Igora Krupņika apņēmībai, faktiski augšāmcēlās no mirušajiem. Ar toreizējā Liepājas mēra Ulda Seska atbalstu.
Taču 2016. gadā uzņēmumam par ļaunu nāca "Trasta komercbankas" bankrots, kurā firmai "Kolumbija Ltd." bija kredītlīnija. Bankai un pēc tam arī rūpnīcai virsū metās maksātnespējas administratori. Sākumā tika slēgts zivju audzēšanas komplekss un zivju nūjiņu ražotne – jauns biznesa veids, kurā Krupņiks investēja līdzekļus. Administratori atļāva ražot tikai konservus, taču, ņemot vērā Krievijas slēgto tirgu, tas nebija viegli. No 450 darbiniekiem izdevās saglabāt tikai 80.
Vasarā tika pieņemts lēmums apturēt rūpnīcas darbību ar domu atgriezties atsākt to septembrī, tomēr konkrētajos apstākļos tas nav bijis iespējams. Igors Krupņiks kopā ar ģimeni pārcēlās uz Izraēlu.