RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija nav atbalstījusi priekšlikumu pret seksuālo orientāciju vērstu noziegumu noteikt par atbildību pastiprinošu apstākli, ziņo LTV.
Saskaņā ar grozījumu autoru domām Krimināllikuma 48. pantā, kurā minēti noziedznieka vainu pastiprinoši apstākļi, jau esošiem rasistiskiem, nacionāliem, etniskiem un reliģiskiem motīviem bija jāpievieno "sociālā piederība" un "seksuālā orientācija".
Šos pašus formulējumus bija plānos pievienot 150. pantam "Sociālā naida un nesaticības izraisīšana".
Par grozījumu nodošanu Juridiskajai komisijai nobalsoja 51 deputāts, pret — 16, atturējās — 8.
"Mēs saprotam, ka cilvēkam ir vairākas identitātes: tautība, reliģiska piederība. Arī seksuālā orientācija. Un, ja pret kādu ir vērsta darbība, kas satur naidu, nevajadzētu tā dalīt. Ka viens naids ir nopietnāks par otro. Abas naidīgas rīcības ir kaitīgas. Tas nodara cilvēkam sāpes. Un tad standartam ir jābūt vienam," uzsvēra komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").
Vairākums apakškomisijas deputātu nolēma citādi.
"Šie te Judina kunga priekšlikumi neatbilst nekādiem likumdošanas kvalitātes kritērijiem, par ko mēs ļoti daudz runājām. Judina kunga priekšlikumi principā balstījās pieņēmumos, emocijās un masu medijos izplatītajos aizspriedumos pret Latviju, pret Latvijas konservatīvās sabiedrības daļu, pret Latviju kā šausmīgi milzīgu homofobisku valsti, kas ir absolūta nepatiesība. Jo nekāda faktoloģija, kas varētu apstiprināt visus šos pieņēmumus, aizspriedumus un apgalvojumus, netika iesniegta," uzsvēra apakškomisijas loceklis Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
Faktoloģija tomēr ir Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībai "Mozaīka": pagājušajā gadā organizācija ziņoja policijai par 32 iespējamiem naida kurināšanas gadījumiem seksuālās orientācijas dēļ.
"Policija izvērtē ļoti nopietni un atbildīgi, bet mēs zinām ļoti daudz gadījumus, kad policija nemāk piemērot 150. pantu par sociālā naida kurināšanu. Vai arī personīgi uzskata, ka tas nav bijis šāds. To mēs redzam gan uz LGBT cilvēkiem, gan arī uz rases un etniskā pamata. <...> Naida runa šajā gadā ir ārkārtīgi izplatījusies. Pagājušajā gadā kopā bija 500 gadījumu, tad šogad pusgada laikā tie ir bijuši 360 gadījumi, no kuriem par 20 esam ziņojuši policijai un par deviņiem uzsākts kriminālprocess," stāsta "Mozaīka" apvienības vadītājs Kaspars Zālītis.
Arī deputāte Vita Tērauda ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka Latvijā palielinās naida kurināšanas gadījumu skaits – par to liecina no Tiesībsarga biroja saņemtā informācija.
"Balsojums nebija pārsteigums. Tajā paša laikā ir grūti redzēt, ka tik daudz deputātu izliekas neredzam, ka mūsu sabiedrībā notiek šādi noziegumi. Izliekas nedzirdam tiesībsargu, kas brīdina par naida runas gadījumiem, kas pieaug Latvijā," teica deputāte.
Tāpat Tērauda paziņoja, ka drīzumā Saeimas Juridiskā komisija sāks izskatīt citus, taču daudz plašākus grozījumus Krimināllikumā.