Iepriekš valsts ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba pūlējās uzvelt šo godpilno pienākumu rietumu sabiedrotajiem. Intervijā BBC viņš atzinās, ka Kijeva ir gatava piešķirt Lielbritānijas karaliskajiem JKS zemes gabalu bāzei Nikolajevskas apgabalā. Par to, vai Krievijas kaimiņos parādīsies jauna militārā infrastruktūra, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Iekšpagalms
Pēc militārajām mācībām "Apvienotās pūles 2020" Nikolajevskas apgabalā, kurās piedalījās 450 britu desantnieki, Kuļeba paziņoja, ka labprāt gribētu, lai viņi tur arī paliktu. politiķis uzsvēra, ka Lielbritānija vienmēr esot atbalstījusi Ukrainas cīņu par neatkarību un palīdzējusi pretoties "Krievijas agresijai". Ko par Ukrainas neatkarību patiesībā domā britu karavīri, daiļrunīgi demonstrē ieraksts Karalisko Bruņoto spēku lapā Twitter: "Mēs esam piezemējušies Krievijas iekšpagalmā".
Pagaidām Londona nav atbildējusi uz Kijevas aicinājumu, tomēr turpina aktīvu darbu šajā jomā. Karalisko JKS kuģi pastāvīgi apciemo Melno jūru. Oktobra vidū Odesas ostā ieradās pretgaisa aizsardzības eskadras kuģis HMS Dragon. Savukārt augusta beigās Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless informēja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas kara jūrnieku apmācībām.
Abu valstu militāri tehniskā sadarbība paplašinās. Iepriekš Vladimirs Zeļenskis parakstīja vienošanos ar Lielbritānijas kredītu aģentūru. Saskaņā ar tās noteikumiem briti uzbūvēs NATO standartiem atbilstošus raķešu kuterus Ukrainas Jūras kara spēku vajadzībām.
Tomēr pagaidām neviens pirms Kuļebas nav ne pušplēstu vārdu bildis par pilnvērtīgu britu bāzi Nikolajevskas apgabalā. Ārvalstu militārās infrastruktūras dislokāciju aizliedz Ukrainas Konstitūcijas 17. pants. Tiesa, ka Krima bija Kijevas varā, Sevastopolē bija Krievijas Melnās jūras bāze, taču par to bija noslēgts īpašs līgums. Teorētiski ukraiņi var pieļaut "izņēmumu" arī britiem.
Vietējos neielaist
Scenārijs nemaz nav tik fantastisks, jo britu tuvākie sabiedrotie – amerikāņi – jau sen met kāru aci uz Ukrainas krastiem. Piemēram, 2017. gada 25. jūlijā Očakovā, tikai 150 kilometru attālumā no Krimas svinīgā ceremonijā tika likti Jūras kara operatīvā centra pamati. Objektu būvē tikai amerikāņu speciālisti, ukraiņus bāzē neielaida. Pērnvasar valdība ziņoja, ka būvdarbi pabeigti. Tomēr visa informācija ir aizslepenota.
ASV JKS jūras kara operatīvie centri ir štābi operatīvā līmeņa pārvaldes organizācijai, kas paredzēti flotes spēku elastīgai pielietošanai dažādās operācijās. Objekts atrodas Ukrainas JKS Očakovas jūras kara bāzes teritorijā, netālu no 73. speciālo operāciju jūras centra, kura uzdevums cita starpā ir diversijas. Skaidrs, ka viena no amerikāņu bāzes galvenajām funkcijām ir Krievijas Melnās jūras flotes izspiegošana. Formāli centrs būvēts Ukrainas JKS vajadzībām, tomēr saimnieko tajā amerikāņi.
Vienlaikus ASV JKS modernizē piestātnes Očakovā un Nikolajevā, lai ostas varētu uzņemt vairākus NATO kara kuģus uzreiz. Tātad Ziemeļatlantijas ekspansija Melnajā jūrā ir acīm redzama. Un šajā reģionā Rietumiem ir tikai viens potenciālais pretinieks – Krievija.
Vienlaikus ASV JKS modernizē piestātnes Očakovā un Nikolajevā, lai ostas varētu uzņemt vairākus NATO kara kuģus uzreiz. Tātad Ziemeļatlantijas ekspansija Melnajā jūrā ir acīm redzama. Un šajā reģionā Rietumiem ir tikai viens potenciālais pretinieks – Krievija.
Skolas un laboratorijas
Piekļuve Melnajai jūrai ir trim NATO valstīm – Turcijai, Bulgārijai un Rumānaijai. Tomēr amerikāņi nekad nav slēpuši vēlmi pavirzīties tālāk uz austrumiem. Par galveno balvu viņi uzskatīja Krimu. Pirmais zvans izskanēja 2006. gada vasarā, kad ASV un Ukrainas manevri "Sea Breeze" notika pussalas akvatorijā. Desmitiem tūkstošu krimiešu izgāja ielās, sašutuši par ASV "zaglīgo intervenci". Pa pussalu NATO karavīrus vadāja ar bruņotu apsardzi, un mācības ātri vien izbeidza. Tomēr amerikāņi pat nedomāja padoties. 2013. gada 5. septembrī ASV valsts iepirkumu portāls publicēja konkursu par Sevastopoles 5. skolas rekonstrukciju JKS inženieru bāzes vajadzībām. Darbi tika novērtēti 250-500 tūkstošu dolāru vērtībā. Pasūtītājs – JKS
Inženieru štābs. Tā speciālisti nodarbojas ar krasta objektu projektēšanu, būvdarbiem un apkalpošanu, kā arī infrastruktūras nodrošināšanu ASV flotes vajadzībām. Eksperti ir pārliecināti, ka Pentagons plānoja paklusām izveidot Krimā izlūkošanas centru, kas ļautu noklausīties telefona sarunas un militārās radiofrekvences. Taču drīz vien pēc pussalas iekļaušanās Krievijas sastāvā iepirkums tika atcelts.
Daudz lielākus panākumus amerikāņi ir guvuši ar bioloģiskajām bāzēm-laboratorijām. Aprīlī ASV vēstniecība oficiāli atzina, ka Ukrainā strādā vismaz 15 tādi objekti, ko uzrauga Pentagons. Ziņots, ka pirmās laboratorijas sāka darbu jau 2005. gadā, Viktora Juščenko prezidentūras laikā. Vašingtona apgalvo, ka tie ir miermīlīgi zinātniskie objekti, tomēr nekādas detaļas neatklāj. Analītiķi ir pārliecināti, ka laboratorijās tiek izstrādāti bioloģiskie ieroči.
Valsts-poligons
Jāpiebilst gan, ka NATO karavīri pastāvīgi uzturas Ukrainā pat bez jaunām bāzēm. Javorovas poligonā Ļvovas apgabalā NATO instruktori apmāca UBS karavīrus un virsniekus jau no 2014. gada.
Rietumvalstu kontingenti strādā pēc rotācijas principa un ik gadus nomainās. Poligonā uzbūvētas kazarmas un visa nepieciešamā infrastruktūra. Pieticīgākās aplēses liecina, ka alianses instruktori apmācījuši jau aptuveni desmit tūkstošus karotāju. Ukrainā ierodas militārie speciālisti no Lielbritānijas, Izraēlas, Kanādas, Lietuvas, Polijas, ASV, Horvātijas, Zviedrijas un Igaunijas.
Pēdējā laikā NATO regulāri organizē mācības arī Ukrainas gaisa telpā. Septembrī ASV GKS stratēģiskie bumbvedēji ne vienu reizi vien tuvojušies Krievijas robežām no Krimas puses. Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka amerikāņi izspēlēja kodoluzbrukumu pussalai. Bumbvedējus piesedza Ukrainas Gaisa spēku iznīcinātāji.