Zeme ir mainījusies: kā mūsu planēta izskatās no gaisa

Ekologi no visas sirds aicina padomāt, kāda ir cilvēku attieksme pret mūsu kopējām mājām - Zemi.

Protams, 22. aprīlī mēs svinam Zemes dienu, taču ar vienu pašu dienu gadā ir par maz, lai glābtu planētas trauslo ekosistēmu no cilvēku graujošās darbības. Tāpēc ANO ir iedibinājusi virkni ekoloģijas svētku.

Šajās dienās notiek zinātniskas konferences, izstādes, cilvēki uzkopj teritoriju, stāda kokus. Šāds darbs dāvā iespēju tuvāk iepazīties ar sarežģītajiem uzdevumiem, kas jārisina cilvēcei planētas glabšanas dēļ.

Vācu fotogrāfu Tomu Hāgenu interesē cilvēces attieksme pret dabu, tas, kā cilvēku darbība ietekmē vidi. Viņš ceļo pa visu pasauli un fotografē kūstošos ledājus, izsīkušās upes, pamestas zemes. Aerofotogrāfija palīdz labāk izjust, cik nopietna ir problēma.

1 / 14

Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums

2 / 14

Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni

3 / 14

Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas

4 / 14

Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu

5 / 14

Pasaules okeāna līmeņa celšanās kļūs par vienu no lielākajām ekoloģiskajām problēmām šajā gadsimtā. Tikai Grenlandes ledus seka vien satur pietiekami daudz ūdens, lai paceltu pasaules okeāna līmeni vairāk nekā par 7 metriem

6 / 14

Autoceļš starp sniegotiem laukiem

7 / 14

Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.

8 / 14

Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām

9 / 14

Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs

10 / 14

Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā

11 / 14

Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem

12 / 14

Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem

13 / 14

Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai

14 / 14

Brūnogļu ieguve Vācijā