RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Labi zināms, ka neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gados liels skaits tās dēlu pametuši dzimteni. Tomēr viņus nedomā izmest no prāta, vismaz ne līdz 2023. gadam.
To apliecina Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas prezentētais plāns darbam ar diasporu no 2021. līdz 2023. gadam, stāsta BВ.lv.
Pārskats rāda, ka aiz Latvijas robežām dzīvo aptuveni 373 tūkstoši tās agrāko iedzīvotāju.
Plānā sniegti arī konkrēti dati par diasporu. Piemēram, 2021. gadā plānots, ka pašvaldību vēlēšanās piedalīsies vismaz 50 tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu. Tāpat zināms, ka 150 bērni no ārzemēs dzīvojošajiem plāno turpināt mācības Latvijā.
2020. gadā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kas aizritēja videokonferences formatā, atzīmēta nepieciešamība paplašināt dubultās pilsonības praksi citu valstu izcelsmes iedzīvotājiem.
Starp valstīm, uz kurām būtu iespējams attiecināt dubulto pilsonību, minēta Izraēla, Ukraina un Gruzija.
Atgādināsim, ka diasporas pētījumu rezultāti, ko 2020. gadā iesniedza Ārlietu ministrija un LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs liecina: iekļaujot diasporā tagadējos un bijušos Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, viņu bērnus un Latvijā dzimušos cilvēkus neatkarīgi no pilsonības, Latvijas diasporas skaits pasaulē sasniegs aptuveni pusmiljonu, ES valstīs – 400 tūkstošus cilvēku.
Ja sašaurināt diasporas jēdzienu, neiekļaujot tajā Latvijā nedzimušos cilvēkus, kam nav bijis Latvijas pilsonības, tās skaits sasniegs 300 tūkstošus cilvēku, teikts pētījumā.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka laikā no 2004. līdz 2019. gadam no Latvijas emigrējuši mazliet vairāk kā 360 tūkstoši cilvēku, šodien – gandrīz 20% valsts iedzīvotāju.
Lielākā emigrantu plūsma, pēc CSP datiem, dotas uz ES valstīm, kas savienībā iestājušās līdz 2004. gadam (70%).
No etniskā viedokļa 31% emigrantu, kas pametuši Latviju no 2011. līdz 2019. gadam, ir krievi, 47% - latvieši.