Šodien tamlīdzīgi kuģi īpaši vajadzīgi Arktikā. Par to, kā mainīsies valsts spēcīgākā jūras kara grupējuma sastāvs, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.
Dīzeļa sērija
Ceturtās paaudzes projekta "Lada" dīzeļelektriskās zemūdenes (DEZ) tiek būvētas kopš 90. gadu beigām. Flagmanis "Sankt-Peterburg" patlaban turpina izmēģinājumu ekspluatāciju. Vēl divas zemūdenes - "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" ir dažādās būves stadijās. Vēl divas tiks sāktas 2022. gadā.
"Lada" ir novatorisks projekts. Izstrādātāji no konstruktoru biroja "Rubin" tām izmantoja Krievijas kuģubūvē neraksturīgo viena korpusa shēmu. Pateicoties speciālajam segumam, mūsdienīgām radioelektroniskajām sistēmām un augstajam automatizācijas līmenim, "Lada" izceļas ar īpašu slepenību.
Piedevām perspektīvā "Lada" saņems anaerobās spēkiekārtas, kas ļauj nepacelties uz virsmas akumulatoru uzlādei.
"Lada" ir viens no Krievijas flotes "ilgbūves" projektiem. Kuģu nodošanas termiņš ne vienu vien reizi atlikts, apšņāpts finansējums, apturēti darbi. Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka problēmas saistītas ar iekārtu piegādēm. Šī iemesla dēļ pat tika pieņemts lēmums Klusā okeāna flotes vajadzībām "Ladu" vietā uzbūvēt sešas cita projekta zemūdenes.
Flagmanis "Sankt-Peterburg" jūrniekiem nodots tikai 2010. gadā. Pēc būtības, tas kļuva par izmēģinājumu laboratoriju – ilgs laiks bija vajadzīgs papildinājumiem ekspluatācijas gaitā un "bērna kaišu" novēršanai.
"Lada" ir relatīvi kompakta: tonnāža – apmēram 1800 tonnas, ātrums zem ūdens – 21 mezgls, darba dziļums – 250 metri. Ekipāža – 35 cilvēki, autonoms darbs – 45 diennaktis. Flagmanis bruņots tikai ar torpēdām un mīnām, nākamās sērijā saņems spārnotās raķetes "Kalibr".
Neaizvietojamās neredzamās zemūdenes
Eksperti uzskata, ka patlaban Ziemeļu flotei ļoti vajadzīgas dīzeļa zemūdenes. Pagaidām ir tikai dažas novecojušas projekta "Paltus" zemūdenes, bet parsvarā zemūdens spēkus veido daudzfunkcionālās un stratēģiskās atomzemūdenes. Rezultātā tās bieži nākas atraut no pamata uzdevumiem un izmantot taktiskajās operācijās. Flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs atzina, ka tāda situācija ir 90. gadu krīzes atbalss.
"Ziemeļu flotē vienmēr ir bijušas vajadzīgas dīzeļzemūdenes, - viņš pastāstīja. – Katram projektam ir savs mērķis, un citas to nespēs aizvietot pilnībā. Mūsdienu DEZ no kodolzemūdenēm atšķiras ar pilnīgu beztrokšņainību, tās ir ļoti grūti ieraudzīt. Galvenais uzdevums – cīņa ar pretinieka zemūdenēm."
Admirālis paskaidroja, ka tādu zemūdeņu trūkumu kompensē ar citiem līdzekļiem – aviāciju, kuģiem, raķešnesējiem. Pie tam bieži vien uzdevumiem, ko spēj atrisināt viena vai divas DEZ, nākas atraut daudz iespaidīgājus spēkus.
"Ziemeļu flotei ir vajadzīgi visu tipu kuģi un zemūdenes – no DEZ līdz aviācijas bāzes kuģiem, - ir pārliecināts Popovs. – Kad komandēju floti, mums bija trīs BEZ brigādes. Pakāpeniski tās norakstīja dienesta termiņa beigās, bet nomaiņai neko īsti neatsūtīja – nolēma ar DEZ papildināt Melnās jūras floti. Acīmredzot, politisku iemeslu dēļ."
Saskarsmes punkts
Aukstā kara gados Ziemeļu flote bija ārkārtīgi svarīgs kodolsavaldīšanas elements – tā saņēma modernākās stratēģiskās atomzemūdenes un raķešu kuģus.
Šodien vēsture atjaunojas: Ziemeļu flote saņēmusi atsevišķa kara apgabala statusu. Šurp ierodas jaunākais bruņojums un tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā apguva jaunās "Borey" projekta atomzlemūdenes un daudzfunkcionālās zemūdenes "Yasen", dziļa modernizācija tiek veikta raķešu atomkreiserim "Admiral Nakhimov", pēc tā uz stāpeļiem stāsies TRAK "Piotr Velikiy"
Vienlaikus Ziemeļu frote saņēmusi vairākas daudzfunkcionalās fregates ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" un pretkuģu raķetēm "Oniks". Piedevām sērijas flagmaņa vimpelis "Admiral Groshkov" izmēģina perspektīvo hiperskaņas kompleksu "Cirkon".
Pašreizējos apstākļos Krievija nevar iztikt bez spēcīga priekšposteņa Ziemeļos. Arktikai pievērsa lielvaru uzmanība – šeit atrodami milzīgi derīgo izrakteņu krājumi. Daudzas valstis cenšas pastiprināt militāro klātbūtni reģionā. Citu starpā sarosījušās arī ASV, kas par saviem galvenajiem sāncenšiem Arktika uzskata Krieviju un Ķīnu.
Pēdējos gados amerikāņi pārpilda Ziemeļus ar ieročiem: Aļaskā būvē radiolokācijas stacijas, turp pārvieto desmitiem trieciena iznīcinātāju, Pentagons plāno izvērst reģiona jauna tipa vienības – daudzdomēnu grupas. Savelk arī citus papildspēkus.
Norvēģija tagad dislocētas ASV stratēģiskās aviācijas lidmašīnas, vairākas iekonservētas jūras kara bāzes netālu no Krievijas robežām atkal plānots atvērt un atsākt ekspluatāciju.