Nesen (20. aprīlī) ar amerikāņu vēstnieku Krievijā gadījies interesants detektīvstāsts. Iespējams, tā nianses taps zināmas tikai no viņa memuāriem. No rīta portāls Axios, atsaucoties uz avotiem Valsts departamentā paziņoja, ka diplomāts neņems vērā Sergeja Lavrova ieteikumus un nebrauks "uz savu galvaspilsētu, lai tur organizētu detalizētas, nopietnas konsultācijas". Sak, viņam tāpat viss esot skaidrs. Bet, ja kādam dikti gribas, lai viņš mestu visu pie malas un atstātu savu darba vietu, atstātu krievus bez pieskatīšanas, "viņu vajadzēs piespiest", stāsta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Diplomātiskās misijas bijušais vadītājs Maikls Makfols (izskatās, ka viņš ir īsts nejaukā Makfola – "Harija Potera" varoņa – prototips) paspēja pat nopriecāties par kolēģa vīrišķību. Kā nu ne – tik sarežģītā ģeopolitiskā brīdī par spīti ienaidniekam palikt viņa midzenī, nebīstoties ne no kādas izrēķināšanās. Te tak jāuzmanās – ka nesagrābj un neliek pie sienas. Tomēr stundu vēlāk tas pats Axios, atsaucoties uz to pašu Valsts departamentu, paziņoja, ka vēstnieks tomēr pošas ceļā. Tiesa, citā ceļā. Un nemaz ne tāpēc, ka Krievijas ĀM to uzstājīgi ieteica. Vienkārši viņam ir pašam savas darīšanas Amerikā.
Pirmkārt, viņam tur ir ģimene, ar kuru viņš sen nav ticies. Otrkārt, Baltajā namā ir jauna administrācija, ar kuru viņš pat nekad nav ticies. Vajag tak vismaz iepazīties. Viņu uz Krieviju vēl Tramps atsūtīja. Citiem vārdiem sakot, vēstniekam sameklēja, kā viņiem tur pašiem šķiet, tādu izeju no situācijas, lai nevienam ne prātā neienāktu, ka Krievija viņus piespiedusi spēlēt atbilstoši saviem noteikumiem. Tomēr viss ir skaidrs. Arī tas, kāpēc viņam negribējās aizbraukt. Lieta tāda, ka Sallivans jau ir pamanījis – nav jau tur neviena, ar ko tā īsti konsultēties. Pie tam labāk ir būt pirmajam Sallivanam Maskavā, nekā otrajam – Vašingtonā.
Skaidrs arī tas, kāpēc viņš tomēr pako čemodānus. Laikam jau kāds būs pazvanījis un pateicis kaut ko motivējošu. Portāla Axios valodā runājot, "piespiedis". Jautājums: kas? Nevajag steigties ar atbildi. Džona Sallivana tālruņa numurs ir arī Sergejam Lavrovam. Tomēr droši vien nebija nekādas jēgas viņam prasīt: "Mīļie ciemiņi, vai jums saimnieki vēl nav apnikuši?" Atbilde ir acīmredzama. Tikai viņi nekādi nevar panākt, lai krievi Maskavā neuzdotu jautājumus.
Lai nu būtu, kā būdams, viņš aizbrauks, tikai noteikti atgriezīsies, tagad stāsta Vašingtonā, gluži kā viņš būtu tāds bērniem labi pazīstams vīrietis labākajos gados ar propelleru uz muguras. Pareizi, viņam tak arī Maskavā nav nemaz tik slikti. Arī epidemioloģiskā situācija ir labāka. Starp citu, šajā ziņā viņam nekaitētu vēl viens Krievijas ĀM ieteikums, bet to viņš savulaik neņēma vērā un ar "Sputnik V" nevakcinējas. Tātad tagad viņam ir svarīgi savā braucienā nekādu amerikāņu kaiti nesaķert. Diezin vai viņam gan paveiksies, jo bez ciemošanās Valsts departamentā un Baltajā namā neiztikt.