13. aprīlī Baltais nams informēja par amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim. Talibi ultimatīvā formā pieprasīja ASV spēku izvešanu līdz 1. maijam (saskaņā ar 2020. gada 29. februārī Dogā parakstītās vienošanās noteikumiem". "Taliban" uzstājīgi aicināja "Ameriku un visas okupējošās valstis beigt aizbildināt kara ievilkšanu garumā un nekavējoties izvest visus savus spēkus no Afganistānas". Tālāk sekoja atklāti "Islāma Emirāta modžahedu" draudi, atgādināja militārais analītiķis Aleksands Hroļenko.
ASV administrācija operatīvi reaģēja un paziņoja, ka 1. maijā sāksies spēku izvešana no Afganistānas. Sabiedrotie NATO tajā pašā dienā pieņēma līdzīgu lēmumu par misijas "Apņēmīgais atbalsts" spēku izvešanu. Visi mēģināja šajā interešu konfliktā saglabāt reputāciju.
Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Afganistānā nepalīdzēs veidot pagaidu valdību. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzīmēja, ka armija uzdevumu Afganistānā ir izpildījusi un "padarījusi iespējamu progresu ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un politikas jomās".
Vai bija vērts Pentagonam un tā sabiedrotajiem tērēt simtiem miljardu dolāru operācijām Afganistānā, zaudēt tūkstošiem kareivju, lai tik skumīgi pamestu cīņas lauku un visu nelaimīgo valsti vakarējam ienaidniekam – talibiem? Tas ir retorisks jautājums.
1. maija spēka demonstrācija
14. aprīlī CIP direktors Viljams Bērns paziņoja, ka bruņoto spēku izvešana saistīta ar ievērojamu risku un prognozēja iespējamu "Islāma valsts" un "Al Kaida" (KF un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtas teroristiskas organizācijas) ietejmes atjaunošanos Afganistānā pēc ASV militārās klātbūtnes beigām. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir pārliecināts, ka spēku izvešana nozīmē varas nodošanu "Taliban".
Vienlaikus talibi ir gatavi atsākt karadarbību – "džihādu" pret ārvalstu spēkiem, ja ASV un NATO neiekļausies iepriekš atrunātajā termiņā – līdz 1. maijam. "Taliban" viedokli iepriekš pauda Zabiulla Modžaheds: "Baidens teica, ka ir grūti izvest spēkus līdz maijam, taču mēs uzskatām, ka Dohā parakstītā vienošanās ir jāpilda, jo tā īstenošana ir vienīgā iespēja atrisināt problēmas Afganistānas un ASV attiecībās."
No loģistikas viedokļa 3-5 tūkstošu karavīru pārvietošanai ar transporta lidmašīnām laika ir pietiekami. Nepārprotami, ASV un NATO spēku izvešanu bremzē permanentās karadarbības ar talibiem, "mācekļu" nespēja vienoties varas pilnvaru sadales jautājumā nākamajā valsts aparātā ar pašreizējo (proamerikānisko) Afganistānas valdību.
AIR Nacionālās samierināšanās augstākajai padomei izdevās apvienot programmā vairāk nekā divus desmitus ierosinājumu, ieskaitot prezidenta Ašrafa Gani miera plānu. Taču 14. aprīlī "Taliban" atteicās piedalīties pārrunās par Afganistānas nākotni (kārtējais posms bija ieplānots Turcijā). Talibu bruņotās vienības gaida ASV un NATO kontingenta un militārās tehnikas izvešānu, lai panāktu militāru uzvaru pār valdības spēkiem. Kabula "aplenkumā" pārsvarā turas, pateicoties amerikāņu aviācijas uzlidojumiem teroristiem. Tuvākajā laikā Afganistāna var pārvērsties par "Islāma Emirātu".
Pēc 20 gadus ilgās kara darbības Afganistānā (kuras platība ir mazāka nekā Teksasai) un kaunpilnā miera noslēgšanas ar talibiem amerikāņiem vajadzētu piesardzīgāk žvadzināt ieročus un kļūt pieticīgākiem starptautiskajā arēnā. Tomēr viņiem vēsture nedod nekādu mācību. Pie tam atkal vainīga ir Krievija.
Ameikāņu izlūkdienesti ar "zemu vai vidēju pārliecības līmeni" uzskata, ka Krievijas izlūki finansiāli atbalstīja "Taliban" uzbrukumus ASV un koalīcijas kareivjiem Afganistānā 2019. gadā un agrāk. Datu avoti nav ne mazākās uzticības vērti un nav pārbaudāmi. Krievija šādas apsūdzības atspēko.
Mērķi mainās
Pentagona vadītājs Loids Ostins uzskata, ka vairāku tūkstošu amerikāņu karevju izvešana no AIE ļaus "mainīt centienu mērķus", savaldīt vai uzvarēt "nākamos pretiniekus" – Ķīnu un Krieviju, kas pūlas "grozīt pasaules kārtību". Neticis galā ar relatīvi nelielajiem teroristiskajiem grupējumiem uz opija magoņu plantāciju bāzes, Pentagons meklē pretinieku starp kodollielvalstīm. Tikai tāpēc, ka kaut kādas to darbības "neatbilst ASV nacionālajām interesēm".
Pēc amerikāņu "mērķu nomaiņas" Afganistānai un tās kaimiņiem Centrālāzijā nāksies patstāvīgi risināt līdzāspastāvēšanas problēmu ar agresīvu militāri reliģisku kustību. Talibu varā (līdz 2001. gadam) AIR sievietēm nebija pieejama izglītība, par laulības pārkāpumu sodīja ar nāvi pilsētas laukumā, zagļiem cirta nost rokas, televīzija bija aizliegta līdz ar teātri un mūziku.
Fakti ir spītīga lieta. 12. aprīlī Afganistānas Nacionālās drošības pārvalde ziņoja, ka ASV un "Taliban" vienošanās Dohā nav sekmējusi stabilizāciju – kopš 2020. gada 29. februāra talibu uzbrukumu skaits valstī pieaudzis par 24%. "Taliban" Kataras ofisa vadītājs mulla Abduls Gani Baradars 12. aptīlī pateicās Uzbekistānas prezidentam Šavkatam Mirzijojevam par iniciatīvu kopīgo ekonomisko projektu īstenošanā Afganistānā, taču tas negarantē miermīlīgu sadarbību. Militāri reliģiskā kustība no sava sastāva, viedokļu un mērķu viedokļa ir ļoti daudzveidīga.
"Taliban" savu taktiku nemaina, nemazina vardarbības līmeni valstī, nesarauj sabiedroto vai partneru attiecības ar "Al Kaida".