RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Publicists Oto Ozols (žurnālista un rakstnieka Mārtiņa Barkovska literārais pseidonīms) sociālajā tīklā Facebook pauda viedokli, ka Latvijas bizness diez vai zaudēs, ja atteiksies no personāla, kurš prot krievu valodu. Kā piemēru viņš minēja Somiju, kur apkalpošanas nozarē krievu valoda ir liels retums, jo tikai 1,3% šīs valsts iedzīvotāju tā ir dzimtā.
"Ārkārtīgi maz somu runā krievu valodā, viņi to ļoti reti izvēlās kā svešvalodu, kuru mācīties. Vienkārši tādēļ, ka tā nav pragmatiska izvēle. Somi lieliski zina, ka laiks, kuru velta kādas valodas apgūšanai ir liela investīcija. No šāda viedokļa raugoties – krievu valoda ir tikai astotā skaitliski lielākā valoda," raksta Oto Ozols.
Pēc viņa domām, ekonomisku apsvērumu dēļ krievu valoda ir vēl mazāk izdevīga investīcija, jo vien pēdējo divdesmit gadu laikā Krievija ir piedzīvojuši vairākus ekonomiskus satricinājumus. Somi no sāpīgās pieredzes zina, ka veidot ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir tas pats, kas lēkt ūdenī nepazīstamā vietā.
"Varbūt viss būs labi, bet varbūt arī nolauzīsi kaklu. Krievijas biznesa neprognozējamos ūdeņos zemūdens akmeņu ir daudz par daudz," brīdina publicists. Tieši tāpēc somu jaunieši un viņu vecāki, domājot par svešvalodu apguvi, izvēlas drošākas un plašākas nākotnes investīcijas.
Somi jau sen ir ievērojuši, ka tūristi no Krievijas Somijā un arī citās valstīs spēj iepirkties un atpūsties arī, ja vietējie nezina viņu valodu, norāda Oto Ozols. "Viņi to mierīgi pieņem un īpaši nepārdzīvo. Tādēļ nav nekāda pamata iedomāties, ka Latvijā kāds uzņēmums varētu ciest zaudējumus tikai tādēļ, ka personāls nepratīs krievu valodu," pārliecināts publicists, piebilstot, ka viņa iemīļotajā kafejnīcā Rīgā viņš pāris reizes novērojis situācijas, kad klients runājis ar pārdevēju krievu valodā, bet tas viņam atbildēja latviešu valodā, un tas neizraisīja nekādu problēmu.
Protams, uzņēmējs var teikt, ka tā ērtāk veidot biznesa attiecības ar klientu no Krievijas. Taču publicists atkal piedāvā ieskatīties Somijas piemērā, kur vēsturiski izveidojies tā, ka viņiem ir joprojām samērā plaša sadarbība ar Krieviju. Tas nodarījis zaudējumus ekonomikai, taču somi turpina riskēt, un joprojām dažādu ģeopolitisku apstākļu dēļ šī sadarbība ir lielāka nekā Latvijai.
"Tomēr arī šeit somi mierīgi iztiek bez īpašām krievu valodas zināšanām. Lielajā biznesā izšķirošais vārds pieder cenai, kvalitātei un citiem objektīviem faktoriem. Vidējā un augstākā līmeņa vadītāji Krievijā jau sen gana veikli spēj sazināties angļu valodā," apliecina publicists.
Oto Ozols secina, ka apgalvojums par to, ka krievu valodas zināšanas Latvijas tirgū ir kritiski nepieciešamas, drīzāk balstās uz vēlmes tā domāt, nevis uz racionāliem apsvērumiem. Tādēļ nav nepieciešamas pārspīlēt krievu valodas lomu Latvijas darba tirgū.
"Visbiežākais arguments, ko dzirdu, ir, ka valodas zināšanas vienmēr noder. Jā, nenoliedzami. Krievu valodā pasaulē var sazināties ar apmēram 300 miljoniem (150 miljoniem dzimtā, pārējiem tā ir otrā), bet franču valodā ar apmēram 500 miljoniem (70–100 miljoniem dzimtā, pārējiem otrā), spāņu valodā ar 400–600 miljoniem. Nemaz jau nerunājot par miljardu ķīniešu – mandarīnu. Krievija, nenoliedzami, mums ir blakus, bet tā aizvien vairāk pārvēršas par gigantisku Ziemeļkoreju. Kā eksporta tirgus tas ir ārkārtīgi riskants un nedrošs ieguldījums un virziens," raksta Ozols.
Ilgu laiku Latvijā ritēja diskusijas par to, cik lielā mērā dažādās jomās nepieciešama valodu zināšanas. Galu gala Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus Darba likuma grozījumus, ko Saeima apstiprināja 2018. gada 1. novembrī. Tie liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja to lietojumu neparedz darba pienākumi, tagad strīdā starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu prasībām darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.
Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).