RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.
Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.
Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.
"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.
40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.
Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.
Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.
"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.
Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.
"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.
Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.
Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.
Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.
"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.
Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.
"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.
Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.
"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."
Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.
Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.