RĪGA, 8. aprīlis - Sputnik. ES pieņemts skeptiski vērtēt vakcināciju pret Covid-19, taču tam nav pamata, raksta Politico.
ES iedzīvotāji jau vairākus mēnešus ar skaudību skatās uz valsti Atlantijas okeāna otrajā pusē. ASV prezidents Džo Baidens ne tikai nostādīja ambiciozu mērķi, ka viņa prezidentūras pirmajās simts dienās vakcīnu saņems vismaz simts miljoni ASV iedzīvotāju, bet arī izpildīja šo solījumu un tagad sola dubultot vakcinācijas ātrumu. Ja vien ES būtu tāda cerība!
Patiesībā cerība ir. Paskatieties uz skaitļiem bez aizspriedumiem, un jūs pārliecināsieties, ka situācija ES nebūt nav tik slikta. Pat ņemot vērā visas problēmas ar AstraZeneca vakcīnu, Vācija pēdējā laikā sāka vakcinēt 250 000 cilvēku dienā. ASV mērogos tas būtu miljons iedzīvotāju dienā.
Situācija Itālijā un Nīderlandē ir vēl labāka - ASV mērogā tās būtu vakcinējušas pusotru miljonu cilvēku dienā. Ar Francijas ātrumu ASV būtu tuvu diviem miljoniem dienā. Bet ES kopumā acīmredzami pilda Baidena solījumu – miljons potēto dienā.
Ir pamats cerēt, ka nākotnē situācija vēl uzlabosies. Otrajā ceturksnī BioNTech/Pfizer sola piegādāt 10 miljonus vakcīnas devu papildus plānotājiem 200 miljoniem. Tas nozīmē, ka pat tad, ja nākamajā ceturksnī AstraZeneca kavēs piegādes, Eiropas Komisija tomēr varēs nodrošināt ES valstīm 300 miljonus vakcīnu devu.
To skaitā būs 55 miljoni Johnson & Johnson vakcīnas devu, ko nesen apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA). Nav arī izslēgts, ka varbūt AstraZeneca tomēr ķersies pie prāta. Pagaidām, pēc prognozēm, otrajā ceturksnī kompānija labākajā gadījumā piegādās 80 miljonus devu no 180 miljoniem.
(tiem, kuri sūdzas par EZA lēnu darbu, atgādinām, ka tā ir vienīgā regulatīvā iestāde rietumu valstī, kas jau ir apstiprinājusi četras Covid-19 vakcīnas).
Gaidāms, ka arī ES vakcinācijas programma ritēs ievērojami ātrāk — aprīļa vidū vakcinēto skaits ES dubultosies līdz ASV ekvivalentiem diviem miljoniem dienā, bet maijā palielinās vēl par miljonu. Tie nebūt nav ES valstu veselības ministru tukši vārdi, ka līdz jūlija sākumam vakcinēs visus pieaugušos.
Jau gada sākumā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena solīja vakcinēt 70% ES pieaugušo iedzīvotāju. Vienkārša matemātika liecina, ka šis solījums tiks izpildīts.
Marta beigās ES tika sadalītas ap 100 miljoniem vakcīnu devu. Pieskaitiet tām 380 miljonus devu otrajā ceturksnī, tas nozīmē, ka jūlija vidū var tikt vakcinēti aptuveni 270 miljoni ES iedzīvotāju jeb 70% no pieaugušo iedzīvotāju skaita. (Ar nosacījumu, ka ES saņems tikai 80 miljonus vakcīnas devu no AstraZeneca un 55 miljonus devas no Johnson & Johnson). Jebkuras papildu vakcīnu piegādes paātrinās procesu. Iespējamākā kandidāte ir Vācijas kompānijas CureVac vakcīna, ko pašlaik pēta EZA.
Nav izslēgts, ka ES pabeigs vakcināciju agrāk nekā Lielbritānija.
Trūkst tikai viena - labākā veida, kā izplatīt šīs labās ziņas. Turklāt stratēģija ir acīmredzama: noteikt kopējo mērķi ES mērogā, piemēram, 100 miljoni vakcinēto 50 dienās. Jā, tas būs viegli sasniedzams, taču, kāpēc iejaukties formulā, kas tik labi nostrādājusi Baidenam.
Īsi pēc tam visi Eiropas mediji pievērsīs uzmanību šim skaitlim. Tā kā vidējais dienas vakcinācijas ātrums pieaug un mērķis kļūst arvien tuvāk, informatīvo telpu pārplūdinās labas ziņas
Tāpēc nost ar paniku! Pienācis laiks beigt stāstīt par mūsu kļūdām un raizēties par to, kur vēl varētu iegādāties vakcīnas. Eiropa pārdzīvo veselības aprūpes krīzi, un cilvēkiem ir nepieciešams, lai valdība dod viņiem cerību un pārliecību. ES stratēģija ir sākusi strādāt, tāpēc par to jārūna, taču ne pārāk aizrautīgi un pārgalvīgi, lai nenoskaustu.