RĪGA, 7. aprīlis — Sputnik. NATO politika militāro izdevumu palielināšanas kontekstā ved pie globālo bruņošanās sacensību eskalācijas, konstatēja Krievijas Ārlietu ministrija komentārā, kas bija veltīts alianses dibināšanas gadadienai, vēsta RIA Novosti.
"Pirms 72 gadiem ar mērķi "saglabāt mieru" radīta NATO. Šodien organizācijas kontā ir Dienvidslāvijas bombardēšana, iebrukums Irākā, operācija, lika iegrimt tumsā Lībijai. 2020. gadā NATO aizsardzības izdevumi no jauna pieauguši – par 7,4%. Lūk, kāda "miera saglabāšana"," diplomāti uzrakstīja Twitter.
Infografikā, kas pievienota publikācijai, 2020. gadā NATO aizsardzības izdevumi sastādīja 1.09 triljonus dolāru un turpina augt. Pārējo valstu rādītājs – 0,79 triljoni dolāru. No šīs summas uz Krieviju pienākas tikai 0,05 triljoni. Pērn vispasaules aizsardzības izdevumi pieauga no 1,8 līdz 1,93 triljoniem dolāru, informēja resors.
Martā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmeta Krievijai "agresīvu izturēšanos" un uzsvēra, ka nepieciešama Krievijas savaldīšana. Pie tam, pēc viņa vārdiem, tāda situācija liekot stiprināt alianses aizsardzību un palielināt finansējumu. Savukārt Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere augstos bruņošanās izdevumus pamatoja ar "Krievijas izturēšanos".
Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava ņems vērā NATO noskaņojumu savā ārpolitikas un militāro soļu plānošanā. Kremlis atgādināja, ka Krievija nevienu neapdraud, taču neapšaubāmi pievērsīs uzmanību darbībām, kas potenciāli apdraud valsts intereses.