ASV Aizsardzības ministrija jau vairākkārt likusi manīt, ka laiks pievērsties citādam bruņojumam jūrās. Par amerikāņu admirāļu stratēģiskajiem plāniem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Darbs pēc izsaukuma
Portāls Defense News uzskata, ka lēmums nodot metāllūžņos veselus divus peldošos aerodromus mainīs ASV Jūras kara spēku taktiku visā pasaulē. Tagad amerikāņi var pastāvīgi uzturēties Pasaules okeāna svarīgākajos reģionos, bet nākotnē aviācijas trieciena grupas pārvērtīsies par "ugunsdzēsēju komandām" un strādās "pēc izsaukuma".
"Pašreizējais izvēršanas modelis izstrādāts, rēķinoties ar 15 kuģiem, - žurnālistiem pastāstīja atvaļinātais flotes oficieris, Telemus Group analītiķis Džerijs Hendrikss. – Ar deviņiem aviācijas bāzes kuģiem iespējams vienlaikus izmantot sešus vai septiņus, jo pārējie būs plānveida remontā vai apkalpošanā dokos. Tātad no šīs klases kuģu pastāvīgas klātbūtnes Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā JKS pāriet pie periodiskas izvēršanas konkrētiem uzdevumiem vai ārkārtas situācijās".
Eksperts norādīja, ka amerikāņu kontingenta komandieri dažādos reģionos varēs saņemt aviācijas trieciena grupu atbalstu, ja tā būs nepieciešams vai gatava izvēršanai.
Pentagona vadītājs Marks Espers jau martā norādīja, ka vēlētos redzēt ierobežotākus JKS.
Kara flotes jaunā struktūra tiks izmēģināta mācībās un manevros, pēc tam to apstiprinās. Tiesa, aviācijas bāzes kuģu skaita samazināšanās nenozīmē, ka iestājies to noriet.
"Diskusija par aviācijas bāzes kuģiem bieži nonāk pie divām galējībām: tie vispār nav vajadzīgi vai vajadzīgi 11, - atzīmēja Marks Espers. – Taču es domāju, ka šie kuģi ir ļoti svarīgi paši par sevi. Tie demonstrē Amerikas spēku, prestižu, piesaista cilvēku uzmanību. Tas ir svarīgs bremzējošs faktors. Tie dāvā mums lielas iespējas."
Vairāk fregašu
RIA Novosti aptaujātie eksperti bija vienisprātis par to, ka Pentagona analītiķi nolēmuši samazināt aviācijas bāzes floti, ņemot vērā jaunās pretkuģu sistēmas, kas parādījušās Krievijas un Ķīnas rīcībā.
Atgādināsim, ka pavasarī kļuva zināms: 2022. gadā Krievijas Jūras kara flote saņems hiperskaņas raķeti "Cirkon". Patlaban turpinās tās izmēģinājumi – ieplānoti desmit starti no dažādiem nesējiem. Zināms, ka raķetes darbības rādiuss pārsniedz amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja lidmašīnu darbības rādiusu, ātrums – aptuveni 9 Mahi – padara to neievainojamu kuģu PGA sistēmām. Izdevums The National Interest uzskata, ka "Cirkons" spēj "izcaurumot" jebkuru peldošo aerodromu.
Šajos apstākļos Pentagons nepārprotami plāno izmantot mazākus vimpeļus. Defense News rīcībā esošie dati liecina, ka kreiseru un eskadras kuģu skaits saglabāsies – apmēram 90 vienības. Tomēr augs mazākas tonnāžas kuģu skaits. Patlaban ASV JKS sastāvā ir 20 piekrastes zonas kuģi, Freedom un Independence klases fregates. Plānots palielināt šīs konstrukcijas un funkciju kuģu skaitu līdz 55-70 vienībām.
Tomēr galvenais jaunievedums – plānots plaši izmantot sistēmas ar nelielu ekipāžu vai pat bez tās. Marks Espers ir pārliecināts: nākotne pieder jūras robotiem. Tos ir daudz vienkāršāk un ātrāk uzbūvēt. Politiķis vērtēja: ja perspektīvo sistēmu izstrāde turpināsies saskaņā ar plānu, līdz 2030. gadam ASV JKS būs vairāk nekā 350 virsūdens droni.
"Flotē ir jābūt lielam skaitam bezpilota sistēmu, - jau aizvadītā gada nogalē stāstīja ASV JKS jūras kara operāciju priekšnieks admirālis Maikls Gildijs. – Mēs nevarēsim saņemt pietiekamu skaitu kara kuģu par diviem miljardiem dolāru gabalā. (..) Mums ir jāmaina domāšanas veids."
"Lidojošie holandieši"
ASV īsteno vairākus bezpilota kuģu projektus. Saskaņā ar plāniem, JKS papildinās trīs klašu roboti: lielās sistēmas ar smago bruņojumu, vidējās – izlūkošanai un radioelektroniskajai cīņai, mazās – mīnēšanai un sakaru sistēmu darbības zonu paplašināšanai.
Šogad Pentagons cer saņemt divus lielākos kuģus projekta LUSV (Large Unmanned Surface Vessel — lielais bezekipāžas kuģis) ietvaros. Ar 2000 t tonnāžu tie būs aptuveni korvetes lielumā. Sākumā LUSV tiks izmantoti kopā ar parastajiem kara kuģiem un pildīs raķešu platformas funkciju – palaist šāviņus pa mērķiem un atgriezties bāzē atkārtotai kravas uzņemšanai. Tomēr vēlāk šie "bezekipāžnieki" varēs rīkoties patstāvīgi. Autonomās darbības laiks – 90 diennaktis.
Šogad Pentagons cer saņemt divus lielākos kuģus projekta LUSV (Large Unmanned Surface Vessel — lielais bezekipāžas kuģis) ietvaros. Ar 2000 t tonnāžu tie būs aptuveni korvetes lielumā. Sākumā LUSV tiks izmantoti kopā ar parastajiem kara kuģiem un pildīs raķešu platformas funkciju – palaist šāviņus pa mērķiem un atgriezties bāzē atkārtotai kravas uzņemšanai. Tomēr vēlāk šie "bezekipāžnieki" varēs rīkoties patstāvīgi. Autonomās darbības laiks – 90 diennaktis.
2018. gada oktobrī ASV JKS vadība publicēja Pentagona valsts iepirkumu vietnē prasības perspektīvajam vidējās klases bezpilota aparātam Unmanned Surface Vehicle (MUSV). Tas ir relatīvi neliels - no 12 līdz 50 m garš, pielīdzināms Krievijas projekta "Grachonok" pretdiversiju kuteriem.
Noteikumi paredz, ka MUSV klājam jābūt pietiekami platam, lai uz tā izvietotu divus standarta – 40 pēdu un 20 pēdu - jūras konteinerus. Bezpilota peldlīdzekļa maksimālais ātrums bezvējā – 24-27 mezgli, parastais ātrums – vismaz 16 mezgli. Reisa attālums – 4,5 tūkstoši jūras jūdžu (8,3 tūkstoši kilometru), autonomais reiss – 60-90 diennaktis. Aparāts darbosies ar F-76 dīzeļdegvielu, tātad to būs iespējams uzpildīt ASV sabiedroto jūras kara bāzēs Eiropā. Spēkiekārtas jauda – 300-500 kilovati.
Projektā galvenais ir maksimāls autonoms darbs. Visa maršruta laikā robotu varēs no attāluma vadīt viens cilvēks. MUSV ir bezpilota jūras izlūks, kas spēj ilgu laiku sekot atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupējumiem, pildīt radioelektroniskās cīņas vai radiotehniskās izlūkošanas uzdevumus. Pirmos tāda tipa aparātus Pentagons cer saņemt jau šogad.
Projektā galvenais ir maksimāls autonoms darbs. Visa maršruta laikā robotu varēs no attāluma vadīt viens cilvēks. MUSV ir bezpilota jūras izlūks, kas spēj ilgu laiku sekot atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupējumiem, pildīt radioelektroniskās cīņas vai radiotehniskās izlūkošanas uzdevumus. Pirmos tāda tipa aparātus Pentagons cer saņemt jau šogad.