ASV un Krievijas attiecību pasliktināšanās fonā un ņemot vērā spiedienu uz Eiropu "Ziemeļu straumes 2" dēļ, turklāt piedraudot ar jaunām sankcijām, amerikāņi strauji palielinājuši Krievijas naftas iepirkumus. Kāpēc ASV ārējā politika netraucē viņiem iepirkti Krievijā arvien lielāku energoresursu apjomu, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti portālā.
Palielināja importu
Pērn Krievijas naftas un naftas produktu imports uz ASV palielinājās par 3,5 procentiem un sasniedza deviņu gadu maksimumu, informēja ASV Enerģētikas ministrijas enerģētiskās informācijas pārvaldē (EIA). Krievija ieņēmusi otro vietu starp piegādātājiem, pabīdot malā Saūda Arābiju, kas strauji samazināja eksportu, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū.
2020. gadā amerikāņi no Krievijas saņēma vidēji 538 tūkstošus barelu diennaktī, bet no Saūda Arābijas – 522 tūkstošus. Lielākie pircēji ir Valero un Exxon, kuri iegādājušies 55 un 50 miljonus barelu, proti, gandrīz pusi no visa importa.
Nav, kur ņemt
Pie Krievijas ASV naftas pārstrādātāji vērsās, kad pazaudēja Venecuēlas izejvielu. Tas ir Donalda Trampa 2019. gada nopelns, kurš ieviesa sankcijas pret "Petroleos de Venezuela S. A.". Piegāžu ķēdes bija iztraucētas.
Vissarežģītākajā stāvoklī izrādījušās Meksikas līča un Austrumu krasta rūpnīcas, tai skaitā Citgo Petroleum, Valero Energy, Chevron. Krievijā amerikāņi pērk galvenokārt nevis jēlnaftu, bet gan benzīna ražošanai nepieciešamo mazutu.
"Pēc Venecuēlas naftas zaudēšanas, turklāt saskaroties ar tradicionālo OPEC piegādātāju izejvielu sadārdzināšanos, ASV kļuvušas par Krievijas mazuta galveno patērētāju," norāda Adi Imsirovičs, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta zinātniskais darbinieks.
Stāvokli pasliktināja OPEC ieguves samazināšana. Piegādes no Saūda Arābijas tagad atrodas uz 1985. gada minimuma robežas. Vien mazuts no Krievijas ļāva ASV naftas pārstrādātājiem turpināt darbu, konstatēja analītiķis.
Slānekļa krīze
Situāciju ietekmēja arī slānekļa nozares sabrukums pandēmijas dēļ. ASV iepriekš ieguva 13 miljonus barelu diennaktī, tagad — 11 miljonus.
Sarucis arī energonesēju pieprasījums, strauji kritušies naftas kotējumi. Gāzes un urbšanas iekārtu skaits pastāvīgi samazinājās, uzņēmumi apturēja darbu. Bankrotējuši simtiem slānekļa ražotāju.
Pirmkārt tie, kuriem problēmas radušās vēl pirms Covid-19 krīzes: uzņēmumi iekļuva parādos nepietiekamu investīciju dēļ. Volstrītas attieksme pret slānekļa ieguvējiem atsala kopš 2018. gada, tur uzskata, ka peļņas šajā nozarē praktiski nav, bet projekti pārsvarā ir nerentabli.
2020. gadā, pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SAE) vērtējumiem, investīcijas sarukušas vairāk nekā divas reizes — līdz 45 miljardiem dolāru.
SAE uzskata, ka slānekļa naftas ieguve martā samazināsies līdz 7,5 miljoniem barelu diennaktī. Negatīvā dinamika vērojama sešos no septiņiem naftas rajoniem - Anadarko, Bakken, Niobrara, Eagle Ford, Permian, Haynesville, Appalachian.
Pēc Fitch prognozes, slānekļa nozare vēl divus vai trīs gadus nespēs atgriezīsies pie pirmskrīzes rādītājiem, ražotāji ir norūpējušies par izmaksu optimizāciju un investīciju atgūšanu, nevis par ieguves palelināšanu.
Absurds stāvoklis
Tādējādi ASV ir nonākušas diezgan absurdā situācijā: augošā atkarība no Krievijas naftas ir pretrunā valsts enerģētiskajam kursam, norāda Bloomberg. No vienas puses, Vašingtona visiem spēkiem liek Eiropai atteikties no "Ziemeļu straumes 2", lai pārdotu savu gāzi. No otras puses, amerikāņu naftas pārstrādes rūpnīcas iepērk Krievijā vairāk izejvielu nekā jebkad.
"Naftas tankeri, kas pietauvoti pie NPR Beitaunā, Teksasā, izskatās tieši tāpat, kā daudzi citi Hjūstonas kuģniecības kanāla akvatorijā. Taču to tilpnēs ir paslēpta neparasta krava: Krievijas nafta, - norāda aģentūra. – Krievijas ceļš pretī ASV lielākā naftas produktu piegādātāja statusam ir nobruģēts ar tirgus apķērību, veiksmi un Kremļa pierādīto spēju pagriezt Vašingtonas politiku savā labā.
"Taču Tramps lielījās, ka ASV ir pārvērtušās par enerģētisko lielvalsti un valsts nekad nebūs atkarīga no "naidīgajiem" ārvalstu piegādātājiem," par situāciju ironizē naftas analītiķis Marks Finlijs.
Interesanti, ka esošo situāciju Vašingtonā nekādi nekomentē. Tomēr importa izaugsme nepārprotami norāda uz to, ka bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa mantra par enerģētisko neatkarību nav nostrādājusi.