RĪGA, 30. marts — Sputnik. Latvijā pašā augstākajā līmenī runā par iespējām pielikt punktu programmai, kas paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Tomēr nav izskanējis nekāds skaidrojums, kāpēc tas būtu jādara tagad, krīzes laikos. Kāpēc valstij iesaka iznīcināt īstu zelta dzīslu, lauza galvu Grigorijs Antonovs portālā Bb.lv.
Iepriekš investīciju programma bija kā dadzis acī vien iesīkstējušiem nacionālistiem. Sak, sabraukuši te visādi no nepareizām valstīm. Tālāk parasti seko argumenti par Kremļa aģentiem, ārvalstu ietekmi utt.
Tomēr pirms pāris nedēļām Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības sēdē ieteicās, ka jāizbeidz uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pēc viņa domām, ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, neesot produktīvas, un programma sevi izsmēlusi.
1,5 miljards 10 gadu laikā
Ko tad īsti tik sliktu nesusi valstij uzturēšanās atļauju piešķiršana bagātiem ārzemniekiem? Paskatīsimies uz skaitļiem.
No 2010. gada jūlija līdz 2020. gada decembrim saskaņā ar šo investīciju programmu piešķirti 19 tūkstoši uzturēšanās atļauju. 186 gadījumos atļauja nav piešķirta, 1672 atļaujas anulētas.
2020. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 7441 investors un investoru ģimenes locekļi ar spēkā esošām uzturēšanās atļaujām. Salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri viņu skaits samazinājies par 550 cilvēkiem.
Ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu nerezidentiem saistītās investīcijas no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim sastādījušas 1,55 miljardus eiro. 83% no šīs summas (1,29 miljardi eiro), saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, 10% (158 milj. eiro) - ieguldījumi kredītiestāžu saistībās, 6% (158 milj.) – ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā.
Labi zināms, ka lielākā daļa investoru ir Krievijas pilsoņi. Saskaņā ar statistiku, aptuveni 86% uzturēšanās atļauju pieprasījuši cilvēki no bijušās PSRS teritorijas. Pēdējos gados aktīvāki ir investori no Āzijas valstīm, it īpaši Ķīnas. Varbūt ar to saistīta neapmierinātība?
Cilvēkus no Krievijas Latvijā jau sen uzskata par ienaidniekiem, pēdējos gados ar ASV ieteikumu par ienaidniekiem uzskata arī ķīniešus. Kāpēc gan tad nepaziņot to skaļi? Mums nav vajadzīgas investīcijas no Krievijas un Ķīnas! Un viss!
Lauzt jau nav grūti
Tagadējai Latvijas valdībai jau ir ierasta lieta – lauzt agrāk būvēto biznesu. Tā viņi izrīkojās ar bankām un finanšu iestādēm, pie viena – ar tranzīta nozari. Tas pats Kariņš paziņoja, ka tie ir bezjēdzīgi tilta starp Austrumiem un Rietumiem būvētāju tradīciju turpinātāji. Mums jau paskaidroja – tiltu neviens vairs nebūvē, tomēr tā atliekas ir jāsagrauj.
Daudziem šķiet, ka tā nevajag darīt. Latvijas nekustamo īpašumu nozares pārstāvji uzskata, ka uzturēšanās atļauju programmu vajadzētu mēģināt mainīt, ja jau valdībai tā vairs nepatīk.
Valstī it kā valda krīze, ekonomika krītas, ārējais parāds pieaug. Vai ir īstais laiks atteikties no investīcijām? Ofisi kļūst tukšāki, restorāni aiznaglo logus, bankrotējuši veikali izved mēbeles. Mazajam un vidējam biznesam atlicis tikai milzīgais NĪN, kas jāmaksā jebkuros apstākļos. Vai nebūtu loģiskāk atbalstīt tirgu. Piedevām tagad visu valstī ieplūstošo naudu pēta ar tādu mikroskopu, ka neviens aizdomīgs dolārs neizspruks.
Piedevām premjera izteikumus varētu negatīvi uztvert tie, kas vēlas valstī uzsākt biznesu. Ja valdība tik viegli slēdz veselu nozari, vai vēlāk tas pats nenotiks ar viņiem?
Līdz šim kotējas
Uzturēšanās atļauju programma Latvijā līdz šim kotējas pasaulē labi. Konsaltinga kompānija Henley & Partners nesen publicēja jauno pilsonības un uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu reitingu. Latvija tajā ierindojusies 9. vietā pasaulē, apsteidzot Singapūru un zaudējot Taizemei.
Lieta tāda, ka Latvija ir viena no valstīm, kas neprasa no investoriem pastāvīgu dzīvi savā teritorijā vai izvirza nelielas prasības. Šajā ziņā augstu novērtētas arī programmas, ko piedāvā Portugāle, Grieķija, Spānija, Kipra. Šīs valstis labprāt ielaiž valstī investorus apmaiņā pret naudu.
Minimālas prasības
Pirmajā vietā Henley & Partners ierindoja Austriju. Tā izceļas ar minimālām prasībām – to starpā nav finansiālu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tiesa, uzturēšanās atļauju var saņemt kvalificēti kompāniju darbinieki un augstākā posma menedžeri vai finansiāli neatkarīgi un izglītoti cilvēki (ar pietiekamiem naudas līdzekļiem dzīvei Austrijā un vācu valodas zināšanām). Turklāt pēdējiem nav tiesību strādāt valstī.
Otrajā vietā – uzturēšanās atļauju programma Portugālē. Prasības par uzturēšanos valstī atļaujas saņemšanai ir minimālas – Portugālē jāpavada tikai 35 dienas piecu gadu laikā. Piecus gadus pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas būs iespējams iesniegt pilsonības pieteikumu. Pēc tam seko Itālija un Šveice, tām seko Grieķija.
Vēl vairāk, dažas valstis par investīcijām gatavas piešķirt arī pilsonību. Tās nav tikai tālas salas kā Sentkitsa un Nevisa vai Antigva un Barbudas. Starp tām ir arī līdz matu galiem prorietumnieciskas valstis, piemēram, Malta, Austrija, Melnkalne. Cik zināms, nekas ļauns ar šīm valstīm nav atgadījies – ne NVS tās nav iestājušās, ne no NATO izstājušās.