Virtuālajā konferencē, kas ieplānota 22.-23. aprīlī, aicināti piedalīties četri desmiti pasaules līderu, un to pārraidīs tiešajā ēterā, portālā RIA Novosti pastāstīja Irina Alksnis.
Atliek vien noņemt cepuri Vašingtonas administrācijas priekšā: ideja organizēt tādu pasākumu ir visnotaļ asprātīga, jo tās mērķis ir pat ne divi zaķi, bet vesels desmits.
Pievēršanās klimata pārmaiņu problēmām ļauj demokrātiem demonstrēt atšķirību no iepriekšējā prezidenta politikas, kurš visiem spēkiem demonstrēja nicīgu attieksmi pret ekoloģijas problēmām. Pēc ASV atgriešanās Parīzes Klimata konvencijā, no kuras valsti izsvītroja Tramps, Džo Baidenam samita gaitā būs iespēja parādīt, ka Savienotās Valstis ir gatavas spert tālākus soļus un atkal uzņemties vispasaules līdera lomu šajā jautājumā.
Pie tam klimata problēmas jau sen kļuvušas par žņaugu kaklā, ar kura palīdzību amerikāņi un eiropieši pūlas bremzēt savu konkurentu – gan ekonomisko, gan ģeopolitisko – attīstību. Vēl vairāk, tagad, kad Rietumi ātri zaudē savu virsvadošo stāvokli, ekoloģijas tēma ir viena no nedaudzajām, kurās tie vēl saglabā monopolu, tātad cenšas izmantot pēc iespējas plašāk. Piemēram, 2023. gadā ES ievieš ogļskābās gāzes nodokli importētajai produkcijai ar lieliem siltumnīcu gāzu izmešiem. Pie tās pieder arī nafta, gāze, metāli, minerālmēsli, cements. Vārdu sakot, liela daļa Krievijas eksporta, un tas sagādās nopietnas grūtības ražotājiem.
Līdztekus globāliem ilgtermiņa aspektiem gaidāmajam samitam ir arī operatīvie aspekti, no kuriem Baltais nams pūlas gūt maksimālu labumu.
Ielūgumus piedalīties samitā Krievijas un Ķīnas valstu vadītāji saņēmuši laikā, kad ne tikai abu valstu attiecības ar Rietumiem sasniegušas zemāko punktu daudzu gadu desmitu laikā, bet arī brīdī, kad vērojamas milzīgas – un drūmas – pārmaiņās starptautiskajās attiecībās, kad mainās priekšstati par iespējamo, pieļaujamo un pieklājīgo tajās.
Nav nekā īpaša, ka starp valstīm pastāv domstarpības vienos jautājumos un auglīga sadarbība citos. Gluži otrādi, tas ir normāli. Taču pašreizējais stāvoklis tālu pārkāpj gadsimtu gaitā veidoto tradīciju ietvarus. Krievijas ārlietu ministrs, komentējot nesenos noteikumus, konstatēja, ka Rietumos vienkārši "vairs neprot izmantot klasisko diplomātiju", ko veido "prasme uzklausīt vienam otru, prasme dzirdēt vienam otru un prasme atrast interešu līdzsvaru".
Džo Baidena pārsteidzošos izteikumus par Krievijas prezidentu intervijas gaitā vēl iespējams pamatot ar amerikāņu prezidenta individuālajām īpatnībām, tomēr ASV valsts sekretāra atklāto nekaunību sarunā ar Ķīnas pārstāvjiem Ankoridžā iespējams novērtēt vienīgi kā Vašingtonas apzinātu politiku.
Ķīnas acīs situācija ir ļoti nepatīkama, jo ar jaunā prezidenta ierašanos Baltajā namā bija saistītas cerības, ka tiks izbeigts vai vismaz mīkstināts iepriekšējā prezidenta Ķīnai naidīgais kurss. Arī pats Džo Baidens stāstīja, ka vēlas atkāpties no Trampa naidīgā noskaņojuma attiecībās ar Pekinu.
Pagaidām situācija ir vien pasliktinājusies. Pie tam Tramps pārsvarā spēlēja ekonomikas jomā, piemēram, ieviesa nodevas Ķīnas precēm, bet demokrāti iegājuši ierastajās ideoloģijas sliedēs un atkal pūlas visiem mācīt demokrātiju, cilvēktiesības un ekoloģisko atbildību.
Pār Ķīnu gāzies jauns apsūdzību vilnis, un galvenais trieciens nācis uiguru jautājumā. Pekina parādā nepaliek, tāpēc šūpojas jauns savstarpēju sankciju svērtenis – ASV pēc veca ieraduma nosauca Ķīnas atbildes pasākumus par nepamatotiem. Turklāt smagākās sekas draud nevis melnajā sarakstā iekļautajām amatpersonām, bet gan brendiem, kuri atbalsta pret Ķīnu vērsto kampaņu – H&M, Nike un Adidas var zaudēt gigantisku tirgu.
Te nu gaidāmais klimata samits Vašingtonai nāk par labu arī tāpēc, ka apkārtējās vides aizsardzība iekļauta liberāli globālistiskās ideoloģijas vērtību un šablonu pamata komplektā un nodrošina papildu instrumentus oponentu ietekmēšanai. Tātad ar saviem ielūgumiem uz pasākumu ASV administrācija cenšas nostādīt Krievijas un Ķīnas vadību zaudētāja stāvoklī.
Ja Putins un Sji ignorēs konferenci, viņiem varēs pārmest bezatbildību, niecinošu attieksmi pret cilvēces un savu valstu interesēm un pie viena – arī gļēvumu: sak, neriskēja piedalīties pasākumā tikai tāpēc, ka to organizējušas ASV.
Ja Krievijas un Ķīnas vadītāji piedalīsies samitā, nav ne mazāko šaubu, ka amerikāņi darīs visu iespējamo, ka demonstrētu savu pārākumu un pat radītu kaut kādas Maskavai un Pekinai pazemojošas situācijas. Pēc skandalozajām pārrunām Aļaskā vienkārši nav vērts cerēt, ka ASV ievēros diplomātisko protokolu, turklāt tiešsaistes formāts ar tiešo ēteru Vašingtonai, pasākuma organizatoram, dāvās milzum daudz iespēju cūciskām izdarībām.
Tomēr savā viltīgajā plānā ASV ir palaidušas garām vienu svarīgu lietu. Ar saviem nesenajiem soļiem Rietumi ir panākuši Krievijas un Ķīnas savienības stiprināšanos. Sergeja Lavrova nesenā vizīte Ķīnā to parādīja ļoti skaidri.
Tātad jebkādām Vašingtonas intrigām un slazdiem Krievija un Ķīna stāsies pretī kopīgiem spēkiem, un tas var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus jau pašiem amerikāņiem.