Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

Aizvadītajā nedēļā ļoti populāra tēma Latvijas medijos bija zemessargu gatavība aizsargāt valsti briesmu gadījumā.
Sputnik

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Aizvadītajā nedēļā avīzē Latvijas Avīze pati populārākā tēma bija zemessargu gatavība aizsargāt valsti briesmu gadījumā. Piemēram, žurnālists Aivars Madris nes smago zemessarga nastu 19. kaujas nodrošinājuma bataljonā, stāsta par to lasītājiem un sarunājas ar savu pulka biedru - Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāju Valtu Ernštreitu.

Ernštreits stāsta, ka Zemessardzē iestāties viņu "pamudinājuši notikumi Ukrainā".

"Man pašam tā pārdomu taciņa bija tāda – es sapratu, ka tad, kad kaut kāda krīzes situācija Latvijā iestāsies, par kuru ceru, ka tā nenotiks, un, ja kaut kādas brīnumainas sagadīšanās dēļ man rokās nonāks ierocis, tad es taču nepratīšu to izmantot. Krīzes situācijā nebūs laika skaidrot pretiniekam – mazliet pagaidi, es sapratīšu, kas te notiek, un tad mēs parunāsim."

Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"

Tagad viss ir citādāk, viņš stāsta: "Tas viss kļūst reālāks un dzīvei tuvāks. Mēs tagad ļoti daudz trenējamies pilsētā, kas ir svarīgi, jo apgūstam ļoti praktiskas lietas. Piemēram, pilsētu slēpņus, tā ir pavisam cita specifika. Ilgu laiku Zemessardze bija orientēta uz mežu, tāda vecā mežabrāļu partizānu taktika, bet mūsdienu situācija mainās, tā ir pāreja no meža uz pilsētu, pilsētā pavisam citādi jāstrādā."

Valts Ernštreits atceras, kā reiz braucis caur "vizuāli absolūtu Latviju ar latviskām mājām", taču "redzot uzrakstu "Baltezers", iedomājos par to, kāda izskatās Somijas bijusī daļa vai bijusī Austrumprūsija, kas tagad atrodas citas valsts sastāvā. Un nāca atziņa – iedomājos, ka nekad negribētu, lai es brauktu cauri šai vietai un tur būtu sašķiebušies betona žogi gar malām, baznīcu drupas un uzraksti citā valodā ar pilnīgi citiem vietu nosaukumiem. Man tas bija ļoti spēcīgs atgādinājums, ka lēmums iestāties Zemessardzē bijis pareizs, un es saprotu, kāpēc to daru," stāsta Valts.

Pēc Valta domām, Latvijā vienkārši vairāk jāpaļaujas uz sevi. Un ne tikai zemessargiem, bet visai sabiedrībai kopumā jāzina, ka krīzes situācijā Latvija tiks aizsargāta. Un tieši Zemessardze ir nozīmīgākais Latvijas militārais spēks.

Mēs paši neesam vietējie

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs uzskata, ka viņa zemessargiem biežāk jāpiedalās mācībās Rīgas ielās, labāk jāiepazīst galvaspilsēta, tās iedzīvotāji un jāstiprina sevī pilsētas saimnieku apziņa.

Viņš atklāja, ka šogad vienības mācību galvenais mērķis ir apgūt hibrīdkara iemaņas, spēt sadarboties ar pašvaldības institūcijām, valsts un pašvaldības policiju, citām institūcijām Rīgā. Lai spētu sadarboties, ja izveidotos hibrīdkonfliktam līdzīgi apstākļi.

Tomēr hibrīdscenārijs ir ļoti plašs termins – tajā no maza konflikta, kur kaut kādos noteiktos brīžos nākam palīgā policijai, kā labi redzams ar Covid pandēmiju, var nonākt līdz nopietnam scenārijam. Un mēs esam spējīgi no palīdzības policijai, šajā gadījumā pašvaldības institūcijām, pāriet uz konvenciālu scenāriju. Tas arī būs šī gada mācību mērķis.

Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās

Zemessargu komandieris interesējas arī par bezpilota aparātiem, kas varētu nonākt brigādes rīcībā. Tie ir vajadzīgi, lai varētu identificēt vai neitralizēt pretiniekus. Vai videonovērošanas kameras Rīgas ielās – kā zemessargi var tās izmantot sev par labu informācijas iegūšanai, kā mēs varam izmantot informāciju?

Tomēr bruņotajos spēkos tehnoloģiskais risinājums nav visam pamats, jābūt arī sabiedrības saliedētībai un informētībai. Ir svarīgi izmantot gudras tehnoloģijas, un tikpat svarīgi skaidrot cilvēkiem, kas notiek, kāpēc notiek un kas viņiem būtu jādara kā iedzīvotājiem un iestādes vadītājiem vai zemessargiem un karavīriem, lai mēs izmantotu tehnoloģijas savā labā un spētu pretoties.