Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā

Latvijas tautsaimniecība nespēj funkcionēt bez kravu tranzīta un pārkraušanas caur ostām, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Sputnik

RĪGA, 25. marts — Sputnik. Sešu mēnešu laikā varētu parādīties konceptuāla skaidrība par tranzīta nozares nākotni, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits diskusijas gaitā "Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret", vēsta BNN.

Ekonomikas ministra parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis aicināja izskatīt ostu reformu Latvijas tranzīta politikas kontekstā. Pēc viņa domām, ideālā gadījumā ostu pārvaldes reforma jāizskata kopā ar nozares attīstības stratēģiju.

Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šajā kontekstā atzīmēja, ka Latvijas tautsaimniecība nespēj funkcionēt bez kravu tranzīta un pārkraušanas caur ostām. Pēc politiķa domām, ir jāpalielina izpratne par tranzīta lomu valsts ekonomikā – tas ne tikai ģenerē nodokļu ienākumus un rada darba vietas, tas ir arī sistemātiski svarīgs sektors.

Patlaban notiek diskusijas par tranzīta nākotni, un pusgada laikā būtu iespējams sasniegt konceptuālu skaidrību, piebilda ministrs.
Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš, atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova jautājumu ikgadējās atskaites laikā par valdības veikumu, paziņoja, ka tranzīta un banku biznesa darba modelis Latvijā esot novecojis un nevar padarīt valsti bagātu.

Politiķa ieskatā tā ir "novecojusi doma, ka tranzīts – tilts starp Austrumiem un Rietumiem – mūs glābs". Caur Latviju tiek vestas visdažādākās kravas – naftas produkti, akmeņogles, minerāli, minerālvielas u.c. Kravas galvenokārt nāk no Krievijas un Baltkrievijas, kurām nav tādas piekļuves pie jūras kā mums. Kariņš uzskata, ka kravu apjoms, kas iet caur ostām, padara bagātus tikai atsevišķus indivīdus, bet valsti kopumā – nē.

Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums 2021. gada divu mēnešu laikā sastādījis 7,047 miljonus tonnu – par 11,8% mazāk nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš. 2020. gadā Latvijas ostās pārkrauti 44,928 milj. tonnu kravu – par 28% mazāk nekā 2019. gadā.
15. martā valdības koalīcija atbalstīja ostu pārvaldes modeli, ko ierosināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

Satiksmes ministrija iesaka izstrādāt Ostu likuma grozījumus, kas ļaus Rīgas un Ventspils ostu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izstrādāt valsts kapitāla sabiedrības, kuru akcijas varēs saņemt arī pašvaldības ar noteikumu, ka valsts saglabās vismaz 2/3 akciju. Linkaits paskaidroja, ka ostu reforma iecerēta, lai pārvaldē ienāktu profesionāļi, bet ierēdņu ietekme tiktu minimizēta.

Tomēr ostu organizācijas un stividori jau vairākus mēnešus kritizē reformu tās pašreizējā izskatā un nožēlo, ka viņu viedoklis nav ņemts vērā, bet pārvaldes modeļa pārmaiņu ekonomiskais labums nav aprēķināts un nav acīmredzams. Turklāt izskanējušas bažas, ka reforma varētu atbiedēt investorus un nodarīt kaitējumu godīgas konkurences principiem.