Kampaņa Afganistānā kļuvusi Vašingtonai par dārgu un ilgstošu ģeopolitisko pazemojumu.
Drīz apritēs 20 gadi kopš ASV un to sabiedroto militārās operācijas sākuma Afganistānas teritorijā. Pentagons aplēsis, ka laikā no 2001. gada karam iztērēti 193 miljardi dolāru. Kampaņas rezultāts: kaunpilns miera līgums ar dominējošo teroristisko organizāciju un ASV spēku izvešana (proti, Vašingtonai lojālās Afganistānas valdības nodevība). Par ko viņi cīnījās? Atgādināšu: talibi noturēja varu valstī no 1996. līdz 2001. gadam, un vēsture atkārtojas, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Pērnā gada 29. februārī Savienotās Valstis un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija) parakstīja miera līgumu, kas paredz amerikāņu spēku izvešanu apmaiņā pret konflikta politisku noregulēšanu valstī. Darījumam bija jāliek pamati Afganistānas iekšējo spēku pārrunām, tomēr gada laikā valstī nav mierīgāk. "Dumpinieku" karadarbības pret valdības spēkiem nav pārtrūkušas ne uz mēnesi, pat koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pentagonā vēl aizvien turpinās diskusijas par kontingenta ierobežošanas parametriem, un lēmums vēl aizvien nav pieņemts.
Marta sākumā ASV speciālais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads ierosināja valdībai Kapulā un "Taliban" izveidot pārejas valdību (pagaidu administrāciju) – Augstāko islāma padomi, ko veidotu septiņi talibi, septiņi tagadējās valdības pārstāvji un autoritatīvs padomes vadītājs (kopā – 15 cilvēki). Jaunais projekts paredz saglabāt politisko sistēmu ar nelielām izmaiņām, ieskaitot likumīgā prezidenta Ašrafa Gani demisiju, talibu ievešanu parlamentā un spēkā esošo likumu izvērtēšanu no islāma normu viedokļa. Pastāvīgo valdību plānots sastādīt vēlāk.
Kabule frontes lokā
Galvenā sabiedrotā ierosinājums (kapitulācija galvenajam pretiniekam), ko pastiprināja ASV valsts sekretāra ultimatīvā vēstule Afganistānas prezidentam (to publicēja mediji), radīja ļoti negatīvu reakciju Kabulā. Ašrafs Gani paziņoja, ka afgāņi vēlas mieru, taču "ne kapsētas mieru", un nosauca projektu par "Halilzada fantāzijām" (patiesībā pagaidu valdības formēšana ir ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena ideja). Viceprezidents Muhameds Sarvars Danišs taisnīgi piezīmēja: "Jebkuram plānam ir jāaizsargā Afganistānas politiskā sistēma un Konstitūcija, nevis jāparedz sistēmas krahs vai Pamatlikuma atcelšana." Kabulā izskanēja arī citi spēcīgi izteikumi, kas liecināja par jaunā amerikāņu plāna totālu izgāšanos un tālāku bruņotu cīņu bez jebkādiem kompromisiem.
"Miera process" Afganistānā pēc 2020. gada 29. februāra neko daudz neatšķiras no agrākajiem 20 gadiem Pentagona un NATO karā ar "Taliban". Kabulā vēl aizvien dārd sprādzieni. Marta sākumā Afganistānas armija zaudēja pēdējo priekšposteni valsts ziemeļos – talibi ieņēma bāzi netālu no Balamurgabas pilsētas Bāgdīsas provincē.
Teroristi nomīnē automašīnas lielās apdzīvotās vietās un uzstāda paštaisītus spridzekļus uz ceļiem. Rezultātā iet bojā desmitiem karavīru un civiliedzīvotāju. Lielākā daļa teroraktu notikuši Kabulas, Nangarhāmas, Kandahāras, Orūzgānas un Farjabas provincēs. Divu nedēļu laikā februārī gājuši bojā 168 cilvēki,. 172 – ievainoti. Vardarbības mērogi strauji pieauguši, kopš miera sarunas Dohā nonākušas strupceļā.
Talibi ieņem valdības spēku drošības posteņus Lougaras un Herātas provincēs. Iepriekš kaujinieku rokās nonāca aptuveni divi simti Afganistānas nacionālās armijas 205. korpusa priekšposteņu Kandahāras provincē. Nežēlīgais pilsoņu karš plosa valsti gabalos. Talibi gatavojas jaunam uzbrukumam un jau iecēluši savus cilvēkus 11 provinču gubernatoru posteņos (Housta, Nangarhāma, Paktīka, Paktija, Kabula, Samangāna, Kondoza, Tahāra, Bāmijāna, Lagmāna un Parvāna). Apstiprināti arī triju provinču gubernatoru vietnieki, armijas daļu komandieri un kara komisiju vadītāji 12 provincēs.
Afganistāna lemta tālākam pilsoņu karam ar visām ārpolitiskajām sekām. Jāpiebilst, ka "Taliban" politiskais ofiss atrodas Katarā, grupējums oficiāli darbojas Pakistānā un vairākās citās valstīs, tātad organizācija nes potenciālus terorisma un militārus draudus kaimiņvalstīm Centrālāzijā.
Specdienesti uzskata, ka Afganistānā atrodas apmēram 10 tūkstoši ar talibiem cieši saistītu ārvalstu kaujinieku. Talibu "svētā kara"fonā Afganistānā aug ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums) piekritēju aktivitāte, kuri gatavojas ekspansijai NVS. Ne velti reģionālā konference terorisma apkarošanas jautājumos notika Kabulā, un tajā piedalījās reģiona valstu izlūkošanas dienestu pārstāvji.
Krievijas ietekme
Afganistānas Nacionālās samierināšanās augstākās padomes priekšsēdētājs Abdulla Abdulla un bijušais prezidents Hamids Karzajs 6. un 7. martā apspriedās ar Krievijas vēstnieku Kabulā Dmitriju Žirnovu. Viņi apsprieda Krievijas iniciatīvas Maskavas formāta ietvaros.
Iepriekš Afganistānas Ārlietu ministrija kritiski izvērtēja Krievijas speciālā pārstāvja Afganistānas lietās Zamira Kabulova izteikumus par talibiem un pagaidu valdību. Intervijā aģentūrai Sputnik Afganistāna viņš paziņoja, ka Krievija uzskata talibus "par nacionālo kustību ar saviem politiskajiem un ideoloģiskajiem mērķiem", un "tagadējos talibus mēs uzskatām par militāri politisku kustību Afganistānā – afgāņu sabiedrības sastāvdaļu".
Jāpiebilst, ka 2003. gada februārī Krievijas Augstākā tiesa atzina "Taliban" par teroristisku organizāciju, un šīs lēmums paliek spēkā.
Vienlaikus Zamirs Kabulovs uzsvēra, ka Krievija neatzīst talibu pretenzijas un vēlmi vienpersoniski pārvaldīt valstī un afgāņiem jāatrod politisks kompromiss, jāvienojas savā starpā par nākamo valsts iekārtu: "Mēs uzskatām talibus par reālu militāri politisku spēku, kas tagad cenšas īstenot savus mērķus pārsvarā ar spēka metodēm, tomēr mēs vēlamies, lai šī kustība pārietu pie politiska noregulējuma." Laiks rādīs, cik reālistiska ir tāda pieeja.
Maskava meklē iespējas veicināt Afganistānas iekšējās pārrunas ar konsultāciju starpniecību "paplašinātā trijnieka" ietvaros, kurā iesaistītas valstis, kas visvairāk ietekmē procesus Afganistānā (Krievija, ASV, Ķīna, Pakistāna, Irāna). Saņemta provizoriska informācija par to, ka martā pārrunas notiks Turcijā un Krievijā. Domājams, arī ģeogrāfijai ir liela nozīme – Krievijas nosvērtā un atbildīgā pozīcija ne vienu reizi vien palīdzējusi rast saprātīgus lēmumus pat sarežģītāko mūsdienu konfliktu pusēm.