RĪGA, 16. marts — Sputnik. Latvijas Ministru prezidenta un ministru ikgadējās atskaites Saeimai lielu daļu veidoja jautājumi par Covid-19 pandēmiju, tomēr tika uzdoti arī jautājumi par valsts tautsaimniecību. Deputāts Nikolajs Kabanovs avīzē "Segodņa" pastāstīja, ko premjers viņam atbildējis par tranzītu un bankām, stāsta BB.lv.
Uzdodot jautājumu Kariņam, Kabanovs atzīmēja, ka pašlaik Latvija nedzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem: 2020. gadā valsts tirdzniecības bilances negatīvais saldo sasniedza apmēram 2 miljardus eiro. Vienlaikus, turpināja deputāts, pēdējo piecu gadu laikā Latvijas banku aktīvi sarukuši par 7,38 miljardiem eiro, jeb 23%, - tādus datus sniedz Finanšu nozares asociācija.
Kabanovs pieminēja, ka aptuveni tikpat lielas summas Latvija bija spiesta aizņemties ārējos tirgos koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ. Kabanovs secināja, ka tā saucamais finanšu sistēmas kapitālremonts novedis tiktāl, ka bankas zaudējušas nerezidentu līdzekļus, Latvija vairs nav tilts starp Austrumiem un Rietumiem, tostarp arī kravu tranzītā.
Kabanovs kritiski izvērtēja premjera popularizēto "atjautīgās reindustrializācijas" koncepciju, norādot, ka Latvija jau ar "parastiem uzņēmumiem" rūpniecības sektorā nespēj tikt galā – problēmas rodas pat šķietami stabilajā pārtikas rūpniecībā, nesen plānus aiziet no valsts atklāja liela maizes ceptuve no Skandināvijas.
Savā atbildē Krišjānis Kariņš paziņoja, ka tranzīta un banku biznesa darba modelis Latvijā esot novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.
Politiķis skaidroja, ka tās esot novecojušas domas – par to, ka tranzīts glābs valsti, par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, tās ne pie kā nenovedīs. Pēc viņa domām, valsts diemžēl nav iedzīvojusies bagātībā no tā, ka uz ostām tika vadāti naftas produkti, akmeņogles, minerāli, beramkravas un tā tālāk.
Savukārt banku, kas ilgu laiku strādājušas ar nerezidentu līdzekļiem, koncepcijas maiņa valsts ekonomiku neesot ietekmējusi, - kā piemēru Kariņš minēja banku ABLV. Pēc viņa vārdiem, gandrīz neviens neesot pat pamanījis, ka lielākā privātā banka Latvijā pārtraukusi darbu.
Pēc valdības vadītāja domām, tranzīts ne tikai nepadarīs Latviju bagātu, gluži pretēji, tāda "tranzīta domāšana" bremzējot valsts ekonomikas attīstību.
Kariņš sūkstījās, ka tranzīta domāšanas dēļ – pirkt, pārdot, vest – valsts nekļūst bagāta. Šī domāšana esot bremzējusi valsti. Pēc viņa domām, tai ir pretinde – reindustrializāzija, kas nozīmē darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kuri monopola stāvoklī var nopelnīt uz parasta tranzīta rēķina.
Komentējot Kariņa atbildi, Kabanovs atzīmēja, ka premjers absolūti ignorē faktu, ka tranzīta un banku sektorā Latvijā bija nodarbināti tūkstošiem cilvēku. "Šodien viņš piedāvā "gudrās reindustrializācijas" ceļu, kas rada asociācijas par ķīniešu ideju 50. gadu beigās – kausēt tēraudu katrā lauku komūnā," secināja deputāts.