Viedoklis

Lietuva aiziet mežos: kāpēc Krievijai vajadzīga jauna divīzija Kaļiņingradas apgabalā

ASV un NATO ilggadējā aktivitāte Baltijas reģionā novedusi pie likumsakarīga rezultāta – atbildei Maskava pastiprina militāro grupējumu reģionā pie Krievijas rietumu robežām.
Sputnik

2020. gada decembrī Kaļiņingradas apgabalā no jauna saformētā 18. gvardes motorizēto strēlnieku divīzija 2. martā saņēmusi vēsturisku karogu. Jaunā vienība (vismaz 12 tūkstoši karavīru un aptuveni 200 tanki) radusies pēc tam, kad kaimiņos Polijā izvērsās ASV 5. armijas korpuss. Uz Krievijas bruņoto spēku grupējuma adekvātu (atbildes) pastiprināšanos Lietuva reaģē ar jaunām rusofobijas lēkmēm un aktivizē militārās mācības ar sabiedrotajiem Krievijas robežu tuvumā, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Lietuviešu kājnieki kopā ar amerikāņu "reindžeriem" aiziet mežos, lai apgūtu cīņas paņēmienus no paslēptuvēm. Pie tam smagā tehnika gandrīz nemaz netiek izmantota, uzmanību pievērš partizānu cīņām nelielās grupās, piemēram, spridzekļu uzstādīšanu pretinieka domājamajā maršrutā. ASV 8. kavalērijas pulka speciālisti palīdz lietuviešu vienībām apgūt taktiskos paņēmienus un organizāciju negaidītām cīņām mežos (tiesa, 8. pulka kauju pieredze pārsvarā uzkrāta Irākas tuksnešos 2004.-2009.gg.). Mācību organizatori uzskata, ka neliels pulks kareivju patiešām spēj apturēt pretinieka tankus mežu masīvā.

Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

3. martā pāri Viļņai lidoja ASV stratēģiskais bumbvedējs B-1B divu itāļu iznīcinātāju Eurofighter Typhoon pavadībā, kuri piedalās NATO misijā – patrulē gaisa telpu Baltijas reģionā. lidojumu koordinēja Lietuvas BS un ASV Speciālo operāciju spēku speciālisti. Tāda pati NATO stratēģiskā spēka demonstrācija tajā pašā dienā notika arī Latvijas un Igaunijas debesīs līdz ar dāņu un zviedru iznīcinātājiem. Pēdējo trīs gadu laikā Lietuvas debesīs organizēti vairāk nekā 200 amerikāņu stratēģisko bumbvedēju treniņi.

Ilūzijas un realitāte

Katrs stratēģiskā bumbvedēja B-1B lidojums rada militāra konflikta risku un notiek Krievijas PGA līdzekļu tēmēkļos. Jāpiebilst, ka Krievija nevar ignorēt atklātus militāros draudus, tāpēc demonstrācijas-provokācijas Lietuvas debesīs ir destruktīvas un ļoti bīstamas civiliedzīvotājiem. Zināms, ka amerikāņu bumbvedēji regulāri iziet no ierindas, deg, zaudē raķetes, pat kodolbumbas lidojuma laikā. Metāla nogurumu un cilvēcisko faktoru neviens vēl nav atcēlis. Kopīgās mācības, Lietuvas aktīvā līdzdarbošanās Krievijas "savaldīšanā" – tas ir darbs pašiem pret savu tautu un centieni tuvināt atklātu militāro konfrontāciju.

Reģions-cietoksnis. Kaļiņingrada nocietinās atbildei uz NATO aktivitātēm

Šajā fonā ASV Valsts departaments atbalsta militāro sadarbību ar Baltijas valstīm. ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists un ASV GKS Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Džefs Harrigians apliecināja īpašo atbalstu republikas drošībai. Rotas komandieris no amerikāņu vienības Lietuvā, kapteinis Evans Ringels atzīmē: "Lai arī lietuviešiem, iespējams, ir mazāki bruņotie spēki, viņi zina, kā strādāt ar to, kas viņiem ir." Un mērķis ir vienkāršs kā tupele: celt (rokas granātmetēja un bumbvedēja B-1B) operatīvo savietojamību un stāties pretī "iespējamai Krievijas agresijai".

Neapšaubāmi, amerikāņu atbalsts drošībai ir vienīgais reālais faktors, kas apdraud Baltijas valstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nopirkušas ASV militāro produkciju aptuveni 504 miljonu dolāru vērtībā, pacēlušas savu militāro budžetu līdz 2% no IKP. Pie tam Baltijai nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai kuģa (paradoksāla naudas izšķiešana). Globālajā perspektīvā Lietuva plāno nopirkt 88 kājnieku kaujas mašīnas Vilkas no Vācijas konsorcija ARTEC, taču pagaidām militārās attīstības rezultāti nav viennozīmīgi. Mēs redzam tikai armijas poligonus, bāzes un ārvalstu spēku mācības. Piedevām Lietuvas divīzija pakļauta Bundesvēram. Strupceļš.

Viļņa cenšas par katru cenu nodemonstrēt politisko patstāvību, tikai piemirst izmirstošās lietuviešu tautas intereses.

Gvardes spēks

Jaunā motorizēto strēlnieku divīzija Krievijas Kaļiņingradas apgabalā ir adekvāta atbilde uz ASV un NATO augošo militāro aktivitāti Baltijas reģionā. Armijas grupējums apgabalā iegūst jaunu struktūru, paplašina iespējas. Iepriekš šeit saformēta 132. jauktā aviācijas divīzija, ko veido 689. iznīcinātāju. 4. jūras trieciena aviācijas un armijas aviācijas pulki. Operatīvos taktiskos raķešu kompleksus "Iskander M" saņēmusi 152. raķešu brigāde. Baltijas flotes krasta spēki saņēmušo mūsdienīgās tālās PGA sistēmas S-400 "Triumf", pretkuģu raķešu kompleksus "Bal" un "Bastion".

Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?

Atbilstoši Krievijas Bruņoto spēku štatu sarakstiem, motorizēto strēlnieku divīzijā jābūt trim motorizēto strēlnieku pulkiem un vienam tanku pulkam. Kopā: desmit motorizēto strēlnieku un seši tanku bataljoni. Pie tam 18. divīzija pastiprināta ar artilērijas un zenītartilērijas pulkiem, radioelektroniskās cīņas, izlūkošanas, inženieru-sapieru, remonta, medicīnisko bataljonu, raķešu divizionu, helikopteru eskadriļu un vairākām citām vienībām. Galvenās taktiskās vienības skaits svārstās no 12 līdz 24 tūkstošiem karavīru. Divīzija dislocēta lielā platībā un spēj izpildīt plaša spektra uzdevumus aizsardzībā un uzbrukumā – mijiedarbībā ar citiem Rietumu kara apgabala spēkiem.

Kā bruņas ir arī vēsturiskās tradīcijas. Pirmo reizi divīzija bija saformēta 1939. gada rudenī un ar godu karoja visus Lielā Tēvijas kara gadus. Par karavīru varonību viena no pirmajām saņēma gvardes divīzijas statusu 1942. gada martā. Kara noslēguma posmā 18. divīzija uzbruka Kēnigsbergai un Pillavai.

Ne velti Polijas tanku spēku ģenerālis Valdemārs Skšipčaks ceļ trauksmi: "NATO militārā vadība ar spītīgu apņēmību popularizē koncepciju par Baltijas valstu nostiprināšanu, dislocē to teritorijā vērā ņemamus spēkus. Nedomāju, ka tā ir pārdomāta stratēģija... Krievijas 6. armijai sadarbībā ar Baltijas floti, būs vajadzīgas 2-4 dienas, lai ieņemtu Baltiju. Šajā relatīvi šaurajā rajonā (operatīvais dziļums 180-230 km) ievestie spēki ātri paliks bez atbalsta un salūzīs... Suvalku koridoram nav operatīvās nozīmes, jo krievi neskatīsies uz politisko karti un robežām starp Poliju un Lietuvu. Viņi vienkārši dosies uz priekšu pa apvido, ko izvēlēsies, tas ir, - kur viņiem gribēsies."

Patiešām, hipotētiska militārā konflikta situācijā (tikai pēc NATO iniciatīvas) Krievijas bruņotie spēki nesaskaņos ar pretinieku robežas, koridorus, taktiku un bruņojuma spektru. Tā nu "Lietuvas drošības atbalstītājs", ASV vēstnieks Viļņā Roberts Gilkrists nesenajā preses konferencē izvairījās no atbildes uz jautājumu par amerikāņu spēku pastāvīgas klātbūtnes iespējām Lietuvā – no militārā viedokļa tāda dislokācija ir atklāti bezjēdzīga un ļoti riskanta. Amerikāņi labprātāk naidojas ar Krieviju drošā attālumā. Lietuviešiem un citām Baltijas tautām vajadzētu padomāt par atkāpšanos no "slēpņa".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.