Avīze The New York Times apliecināja pasaulei, ka tuvāko trīs nedēļu laikā Savienotās Valstis īstenos superslepenu specoperāciju, kuras gaitā organizēs "slepenus prettiecienus" kibersistēmām, kas saistītas ar Krievijas valdību. Anonīmi avoti atklājuši izdevumam, ka ieplānoto pasākumu sekas būšot acīmredzamas Vladimiram Putinam, Krievijas specdienestiem un armijai, bet nemanāmi visiem pārējiem, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Ziņa atbilst ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana izteikumiem – viņš pirms pāris nedēļām apgalvoja, ka Vašingtona esot gatava izmantot "redzamu un neredzamu instrumentu" kompleksu.
Runa ir par atbildi uz kiberuzbrukumu datoru drošības kompānijas SolarWinds programmatūrai, kas atklājās pērnā gada decembrī. kompānijas klientu vidū ir ASV nozīmīgākās valdības iestādes, starp cietušajiem minētas Finanšu, Aizsardzības, Iekšējās drošības un Tirdzniecības ministrijas, kā arī Valsts departaments.
ASV specdienesti un varasiestādes, kā arī virkne nozarē strādājošo korporāciju atklāti pārmet incidentu Maskavai. Viņi apgalvo, ka uzbrukumu īstenojuši ar Krievijas izlūkošanas struktūrām tieši saistīti hakeri, viņu mērķis bija spiegošana. Februāra nogalē debatēs Senāta Izlūkošanas komitejā Microsoft vadītājs Breds Smits apgalvoja, ka tas "bijis, iespējams, lielākais un izsmalcinātākais uzbrukumus, kādu pasaule jebkad pieredzējusi".
Tiesa, citi nozares pārstāvji izvairījās viennozīmīgi apsūdzēt Krieviju. Divu kiberdrošības jomā strādājošu lielu kompāniju – "CrowdStrike" un "FireEye" - pārstāvji atzina, ka viņiem nav datu par to, ka Maskava būtu iesaistīta uzbrukumā. Pēc viņu domām, var teikt tikai, ka "uzbrukums atbilda krievu uzvedībai", bet "uzlaušanai izmantotie instrumenti nelīdzinās tiem, ko izmanto Ķīna, KTDR vai Irāna".
Krievijā notiekošais parasti tiek skatīts ierastajā kontekstā atbilstoši attiecību trendam ar Rietumiem: viņi skaļi un bez pierādījumiem pārmet Krievijai pašus dīvainākos noziegumus un atrod ieganstus jaunām sankcijām un tālākai eskalācijai.
Taču no ASV viedokļa situācija izskatās daudz sarežģītāka.
Minētais kiberuzbrukums patiešām ir ārkārtējs. Lai arī amerikāņu amatpersonas iegalvo, ka nopietns kaitējums valsts drošībai nav nodarīts, ASV vadības asā reakcija liek apšaubīt ierēdņu patiesīgumu.
Vēl jāatgādina, ka hakeru darbību dēļ Baltajā namā bija sasaukta ārkārtas sapulce, Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens bija spiests pārtraukt vizīti Eiropā un steigšus atgriezties Vašingtonā.
Zibenīgi – tikai divu mēnešu laikā – organizētās debates senātā arī apstiprina, ka incidenti ir ārkārtēji. Īpaši jāatzīmē, kā pasākumu atspoguļoja amerikāņu mediji. Žurnālisti stāstīja, ka "Senāts izcepis Microsoft un SolarWinds", bet Reuters, vienu reizi garāmejot pieminējusi Krieviju rakstā par debatēm, pievērsās tam, kā korporācijas aizsargājušās un uzvēlušas vainu par notikuši viena otrai. ASV datordrošībā patiešām bija izsists tik liels caurums, ka sistēmā iestājās šoks.
Protams, ASV bija neiespējami, neiedomājami atzīt, ka to paveikusi kaut kāda parastu ļaundaru grupa. Ja kādam ir pa spēkam tik sāpīgi skart globālo superlielvalsti, tā noteikti ir cita valsts ar atbilstošām iemaņām un milzīgiem resursiem, arī cilvēku resursiem.
Ne velti tas pats Breds Smits apgalvo, ka pie aulaušanas strādājis vismaz tūkstotis "ļoti prasmīgu, akurātu inženieru" – vajag taču kaut kā attaisnot savu izgāšanos.
Savukārt Krievija ir visērtākais objekts tādām apsūdzībām, tās apmelojumu tehnoloģija jau noregulēta līdz automātiskai. Pie tam ASV izraudzītais "slepenās" atbildes formāts dāvā tām plašas iespējas informēt par jebkādu viņiem vēlamu atriebības triecienu rezultātu.
Tiesa, amerikāņi tik bieži izmanto skaļus solījumus spert neredzamus, taču superefektīvus soļus, ka rodas jautājums: kādā mērā uz to pamata būvēta nacionālās kiberdrošības sistēma, kurā hakeriem izdevies iesist tik iespaidīgu plaisu.