Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.
Sputnik

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.