RĪGA, 20. februāris – Sputnik. NATO nepieciešama atjaunota stratēģiskā koncepcija, ņemot vērā attiecību pasliktināšanos ar Krieviju, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc bloka aizsardzības ministru sēdes.
NATO militārās klātbūtnes pašreizējā aina demonstrē: alianses spēki tagad vērsti tieši pret Krieviju, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas prorektors Oļegs Ivanovs interneta konferencē starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
"No 2014. gada vērojama nepārprotama Krievijas "savaldīšanas" politika, tostarp arī doktrīnu līmenī. Tā ir gan Eiropas iniciatīva Krievijas savaldīšanai, gan NATO gatavības uzlabošanas plāns. To pavada alianses spēku militārās klātbūtnes paplašināšana, it īpaši divos reģionos – Baltijā un Melnajā jūrā," norādīja Ivanovs.
Viņš atgādināja, ka Baltijas reģionā izvērsta paplašināta NATO motorizēto kājnieku brigāde ar smago tehniku. Rumānijā un Polijā dislocētas pretraķešu aizsardzības bāzes, pastiprinājusies alianses aktivitāte Melnās jūras rajonā. Diplomāts norādīja, ka šie faktori, kā arī tas, ka alianse sākusi izspēlē kodolieroču pielietošanu, rada dziļas bažas Krievijā.
"Eiropā notiek militārās mācības, ko apvieno iecere izpildīt kopīgas kodolieroču misijas. Tāda veida manevri nav notikuši ne 90. gados, ne 2000. gadu sākumā. Tas maina NATO militārās klātbūtnes ainu, kas vērsta tieši pret Krieviju. Tiek audzēts gan spēku mērogs, gan to gatavība karadarbībai pret Krieviju," konstatēja Ivanovs.
No NATO valstu puses nereti skan izteikumi par "Krievijas draudiem" un nepieciešamību "savaldīt" Krieviju. Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus alianses valstīm. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka alianses vadībai tas ir labi zināms, taču tā ar izdomātiem ieganstiem joprojām savelk spēkus un līdzekļus pie Krievijas robežām. Maskava ir spiesta spert atbildes soļus, lai parūpētos par savu drošību.