RĪGA, 19. februāris - Sputnik. Latvija aizliegusi ieceļot savā teritorijā Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam, paziņojis Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Cēlonis acīmredzot ir Solovjova izteikumi par Navaļniju un Hitleru.
"Pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61. panta 2.daļu, esmu pieņēmis lēmumu par Krievijas pilsoņa Vladimira Solovjova iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, nosakot liegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku. Latvijai nav pieņemama nacisma glorifikācija," uzrakstīja Rinkēvičs savā Facebook.
Pirmdien, 15. februārī, Vladimirs Solovjovs ēterā paziņoja, ka opozicionārs Aleksejs Navaļnijs nav pelnījis cieņu. Pēc tam viņš pieminēja arī vācu diversantu Oto Skorcēni, kurš bija "neiedomājami drosmīgs cilvēks". "Tiesa, mūža beigas viņš sagaidīja kā Izraēlas specdienestu ziņotājs. Tomēr tas jau nenozīmē, ka viņš vairs nebija nacistu noziedznieks," norādīja Solovjovs.
Pēc tam pazīstamais žurnālists pieminēja Hitleru. Arī viņu Solovjovs raksturoja kā "drosmīgu cilvēku". "Atšķirībā no tā amatierfīrera, viņš necentās paslēpties no dienesta armijā. Karoja Pirmā pasaules kara laikā, turklāt drosmīgi. Tātad mums valstī ir jaut kādas dīvainības ar cieņas jēdzienu," piezīmēja Solovjovs.
Vēlāk, komentējot šo izteikumu RBK, Solovjovs aicināja neizraut vārdus no konteksta, apgalvojot, ka viņa izteikumi par Hitleru un Skorcēni nav saistīti ar nacisma glorifikāciju. "Es teicu, ka Hitlera personiskā drosme nav viņa rīcības attaisnošana," precizēja žurnālists.
Melnie saraksti paplašinās
"Melnie saraksti" Baltijas valstīs sāka veidoties drīz vien pēc republiku izstāšanās no PSRS. 1993. gadā nevēlamo personu sarakstā iekļuva Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Tiesa, tas neradīja šķēršļus politiķim apmeklēt neatkarīgo Latviju – 2010. gadā Valsts domes vicespīkeris ieradās Rīgā, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā. Vēlāk Latvijas ārlietu ministre Linda Mūrniece taisnojās, ka V.Žirinovskis varot ierasties Latvijā tikai Krievijas oficiālās delegācijas sastāvā.
2011. gadā Latvija aizliedza iebraukt valstī bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, 2014. gada jūlijā – dziedātājiem Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai. Māksliniekiem pārmet atbalstu "KF agresīvajai politikai jautājumā par Krimas un Donbasa atsvešināšanu no Ukrainas".
No Baltijas valstīm izraida arī krievu žurnālistus. Piemēram, skandālu radīja "TV Centr" darbinieka Anatolija Kurlajeva deportācija no Latvijas 2018. gada janvārī. Žurnālistam vēlāk paskaidroja, ka viņš jau trīs gadus ir persona non grata dokumentālās filmas dēļ, ko republikas IeM uzskata par "drošības apdraudējumu". Pie tam Kurlajevs apmeklēja Latviju 2017. gada septembrī un bez kavēkļiem izbrauca no valsts. Viņš pārsteigts apjautājās, kā viņu iepriekš ielaiduši valstī, un policisti atbildēja, ka tolaik "pārkāpēju" vienkārši nav izdevies atrast.
Pēdējā laikā ierobežojumi skāruši arī amatpersonas no Krievijas. Pēc ASV parauga visas Baltijas valstis pieņēmušas "Magņitska" likumus. Latvija, Lietuva un Igaunija aizliegušas iebraukšanu aptuveni 50 Krievijas pilsoņiem – augstu stāvošiem ierēdņiem, tiesnešiem un deputātiem.
"Melnajā sarakstā" iekļauts arī Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs.