Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu

Ogles veidoja aptuveni pusi Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma, bet pēdējos mēnešos vilcienu sastāvi ar šo degvielu no Krievijas tikpat kā nenāk.
Sputnik

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījums saskaņā ar datiem par darbu janvārī samazinājies par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn, sastādot 1,7 milj. tonnu kravu. Par to liecina informācija ostas vietnē. 2020. gada janvārī bija pārkrauti 2,133 milj. tonnu kravu.

Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija

2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar oglēm – 4 tūkst. tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērno gadu sastāda 99%.

Vienlaikus Rīgas ostā pārkrauti 275 tūkst. tonnu graudu un labības produktu – par 42,3% vairāk nekā 2020. gada janvārī; koka granulas – 169 tūkst. tonnu (-12,1%); ķīmiskās kravas – 102 tūkst. tonnu (-16,1%); rūda – 99,6 tūkst. tonnu (pērnā gada janvārī tādas kravas netika apstrādātas). Kopā janvārī apstrādāti 113 tūkst. tonnu beramkravu, par 7,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī.

Līdztekus Rīgas ostā pārkrauti 545,8 tūkst. tonnu ģenerālo kravu – par 12,9% mazāk nekā 2020. gada janvāri. No tām 334 t sastādīja konteineri. Apstrādāti arī 190 tūkst. tonnu kokmateriālu.

Lejamkravu apjoms Rīgas ostā janvārī bija par 20,4% mazāks nekā gadu iepriekš – tikai 209 tūkst. tonnu. No šī apjoma naftas produkti sastādīja 203 tūkst. tonnu (-21,1%).

Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles

Latvijas lielākās ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 miljonus tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas  pārvaldnieks Ansis Zeltiņš iepriekš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā devusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi investē kravu apstrādes tehnoloģijās, rada papildu noliktavu telpas un IT risinājumus.