Analītiķi prognozē pakāpenisku cenu palielināšanos augošā pieprasījuma fonā – pārsvarā uz Āzijas valstu rēķina, kas necenšas sasteigt pāreju pie zaļās enerģētikas. Tomēr stāvokli var mainīt ES un Japāna. Par notikumu tālāko iespējamo attīstību portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.
Pandēmija būtiski kaitējusi melnā zelta cenām
Naftas nozare nopietni cietusi pandēmijas laikā. Darbu apturējuši ražošanas uzņēmumi, sarukuši pārvadājumi un aviosatiksme. Krities degvielas – galvenā naftas produkta – pieprasījums.
Šī iemesla dēļ OPEC+ dalībvalstis bija spiestas krasi samazināt ieguvi. Piemēram, Krievija – par 8,5%. Par to decembrī stāstīja vicepremjers Aleksandrs Novaks, tiekoties ar Vladimiru Putinu. Toties cenas pieauga no 20 dolāriem par barelu aprīļa beigās līdz 40 dolāriem jūnija vidū. Līdz ar OPEC+ ieguvi ierobežoja Irāna – no 2,8 miljoniem barelu diennaktī līdz 0,3 miljoniem – ASV sankciju dēļ.
Decembrī par barelu deva jau 52 dolārus. Pēc tam atkal bija vērojams kritums, ņemot vērā ziņas par koronavīrusa jauno paveidu un kārtējiem ierobežojumiem.
Patlaban pieprasījums atjaunojas. Optimismu iedveš masveida vakcinācija, kas sola saslimstības lejupslīdi un izolācijas atcelšanu vairākās valstīs. Februārī cenas stabili aug. Brent pārsniegusi 61 dolāra cenu – pirmo reizi kopš pērnā gada 7. janvāra.
Priekšgalā – OPEC+
Pie tam OPEC ik mēnesi analizē kvotas, reaģē uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru.
"Tāda pieeja nomierina tirgus dalībniekus. Viņi cer uz karteļa atbalstu, ja vakcīnas izrādīsies neefektīvas un ekonomikas atgriešanās pirmspandēmijas līmenī būs lēna," atzīmēja Finanšu pārvaldes augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans.
OPEC+ valstis atteicās no ierosinājuma palielināt no janvāra ieguvi par diviem miljoniem barelu diennaktī. Tomēr Krievijai un Kazahstānai atļāva mazliet palielināt ražošanu. Pārējie februārī un martā brīvprātīgi izslēgs no tirgus 1,425 miljonus barelu dienā. Pie tam miljonu – Saūda Arābija. Tādu solījumu fonā naftas cenas augs.
Taču analītiķi necer uz vētrainu pieaugumu. Stāvokli ietekmēs vairāki faktori. Pirmkārt, krājumu apjoms joprojām ir pietiekams, glabātavās visā pasaulē atrodas vairāk nekā miljards barelu.
Vienlaikus piegādes palielina Lībija. Iespējams, tirgū ieplūdīs izejvielas no Irānas.
"Lībijas nafta spēj apmierināt augošo pieprasījumu, bet nafta no Irānas piespiedīs OPEC+ koriģēt politiku. Taču tas notiks, ka Vašingtona un Teherāna noregulēs domstarpības," ir pārliecināts Kogans.
Viņš uzskata, ka tuvākajos mēnešos naftas cena svārstīsies 52-65 dolāru diapazonā.
Aziāti atbalstīs naftas tirgu
Tirgu atbalstīs Āzijas valstis, kur ekonomika strauji atjaunojas. Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozēja, ka 2021. gadā Ķīnā pieprasījums augs par 745 tūkst. barelu diennaktī, Indijā – par 380 tūkst.
Vēl vairāk, naftas pārstrādes rūpnīcām Ķīnā un Indijā, iespējams, būs vajadzīgs lielāks degvielas daudzums. Šīs valstis nesteidzas pāriet pie zaļās enerģētikas.
"Kamēr lidmašīnas un kuģi neizmanto alternatīvus enerģijas avotus, nevar būt ne runas par naftas aizstāšanu. Tāpēc ASV Enerģētikas ministrijas prognoze par izejvielas cenu pieaugumu līdz 173 dolāriem līdz 2050. gadam ir visnotaļ reālistiska. Tas pārsniedz 2008. gada vēsturisko maksimālo rādītāju (147). Tiesa, pamata scenārijs paredz 95 dolārus, negatīvais – 48 dolārus. Jebkurā gadījumā, zaļās enerģētikas izplatīšanās pakāpeniski mazinās ogļūdeņražu pieprasījumu," uzskata investīciju kompānijas "Fondovij Kapital" galvenais analītiķis Daņiils Bolotskihs.
Piemēram, Vācija plāno līdz 2030. gadam divkāršot atjaunojamo avotu daļu enerģētikā. Japāna gatavojas līdz 2025. gadam atteikties no iekšdedzes dzinējiem un aizstāt tos ar elektriskajiem dzinējiem.
Lai nu būtu, kā būdams, Krievijai nevajadzētu cerēt uz naftas cenu pieaugumu. Pat, ja cenas pieaugs līdz 173 dolāriem, sankcijas nepazudīs. Tāpēc gadu desmitiem apspriežamā ekonomikas diversifikācija vēl joprojām ir aktuāla.