RĪGA, 3. februāris — Sputnik. ASV pirmo reizi izrāda gatavību sākt pārrunas par sankciju atcelšanu, kas ieviestas pret "Ziemeļu straumi 2", otrdien ziņoja avīze Handelsblatt, atsaucoties uz informācijas avotu administrācijā Vašingtonā, vēsta RIA Novosti.
"Strupceļā nonākušajā strīdā par "Ziemeļu straumi 2", radusies kustība: Pirmo reizi ASV signalizē par gatavību apspriest sankciju atcelšanu pret strīdīgo gāzesvadu Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju. Tomēr amerikāņi gaida, ka arī Vācija nāks pretī ar saviem ierosinājumiem," stāsta vācu izdevums.
Rakstā atzīmēts, ka Vašingtona gaida kompleksu risinājumu, citādi ierobežojošo pasākumu jautājums paliks dienas kārtībā. Starp Vācijas piedāvājuma punktiem ASV gribētu redzēt iespēju atslēgt gāzesvadu gadījumā, ja Krievija plānos spiedienu pret Ukrainu.
Tāpat amerikāņi izteikuši vēlmi, ka Vācijai "jāpalīdz Ukrainai paplašināt gāzes infrastruktūru ūdeņraža transportēšanai" – tas dotu iespēju Kijevai "joprojām būt svarīgam spēles dalībniekam enerģētikas tirgū un vienlaikus mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas," atzīmēja avīze.
ASV ierosinājumu izdevums nosauca par nepārprotamu Baidena administrācijas vēlmi noregulēt konfliktu, kas izcēlies gāzesvada dēļ. Pie tam Vācijas valdība pagaidām neinformē par ierosinājumiem šajā jautājumā.
Pēc Hadnelsblatt rīcībā esošajām ziņām, Berlīne atzinīgi vērtē Vašingtonas signālus, taču nesaskata tālāku kompromisu iespējas. Vācija atsaucas uz Krievijas sniegtajām garantijām par gāzes tranzītu caur Ukrainu.
"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus.
Tomēr gadu vēlāk būvdarbi turpinājās – 2020. gada decembrī cauruļvadu izbūves kuģis "Fortune" izbūvēja 2,6 km cauruļu Vācijas ūdeņos. Pēc projekta operatora "Nord Stream 2 AG" datiem atlicis izbūvēt apmēram 148 km gāzesvada no kopējiem 2460 km – Dānijas ūdeņos atlicis izbūvēt 120 km un apmēram 28 km – Vācijas akvatorijā. Kopenhāgena apstprināja būvdarbus ar "Fortune" palīdzību no 15. janvāra, Vācijas atļauja šim kuģim izsniegta līdz maija beigām.
Janvārī ASV paplašinājušas ierobežojumus pret projektu, attiecinot tos uz testēšanas, inspekcijas un sertifikācijas pakalpojumiem, kā arī kuģu modernizācijas pakalpojumiem un jaudām. Drīz pēc tam norvēģu kompānija DNV GL paziņoja, ka pārtrauc visus ar gāzesvada pārbaudi saistītos darbus un nevarēs to sertificēt. 19. janvārī ASV iieviesa sankcijas pret kuģi "Fortune" un tā īpašnieku – kompāniju "KVT-Rus".
Krievija jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un atbilst Eiropas valstu interesēm. Maskava piezīmēja, ka projekts tiks īstenots, neskatoties uz Rietumu spiedienu.