Viedoklis

Eiropa mēģina saglābt attiecības ar Krieviju un pati savu nākotni

Var jau diskutēt par to, kādi bija Berlīnes mērķi, nākot klajā ar fantastisko stāstu par blogera saindēšanu ar "Novičok". Tomēr jau redzams, ka viņiem nebija nodoma sagraut sadarbību ar Maskavu.
Sputnik

Nesen Itālija vēstīja, ka ir gatava izskatīt sankcijas pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Pirms tam ieceri vērst pret Maskavu "iedarbīgas sankcijas" atbalstīja Francija, Polija, Čehija un tā tālāk. Piedevām čehi izsauca uz ĀM Krievijas vēstnieku Prāgā. Tikai iedvesmas spārnotā kaisme izgaisa tukšā, kad pēc ES valstu ārlietu ministru sanāksmes Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels paziņoja, ka nav saņemti konkrēti ierosinājumi par jauniem soļiem pret Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju

Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks mēģināja izskaidrot neveiksmi. Viņaprāt, "Eiropas Savienība apņēmusies pierādīt, ka nevēlas bezgalīgi balstīties tikai uz sankciju politikas", turklāt vēlas "dot iespēju taisnīgam tiesas procesam (pret blogeru – red.)". Piedevām diplomāts atgādināja, ka 5. februārī Žuzeps Borels apmeklēs Maskavu un tiksies ar Sergeju Lavrovu. Pēc slovāku politiķa pārliecības, Navaļnija lieta būs galvenā diplomātu sarunā. 

Vārdu sakot, ja pārtulkosim diplomātiskos smalkumus visiem saprotamā valodā, iznāks, ka ES vienkārši pakāpusies atpakaļ pašreizējā konfrontācijā ar Maskavu.

Tomēr minētie argumenti par labu tādam solim, maigi izsakoties, neizskatās īsti pārliecinoši. Veselus septiņus – septiņus! – gadus ilgajā spriedzē ar Krieviju Eiropa ne reizi nav tik nepārprotami nobremzējusi, pēkšņi demonstrējot labas gribas žestu Maskavai. Arī pašas sankcijas sen jau kļuvušas par tukšu rituālu: vecās restrikcijas pagarinās, ievieš jaunas, bet tas nekādi īpaši neietekmē ne divpusējās attiecības, ne kopīgos projektus.

Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

Likumsakarīgs jautājums: uz kā patiesībā balstās ES negaidītais solis? Atbilde meklējama Maskavas stingrajā pozīcijā visa šī incidenta dēļ.

Kombinācijā ar Navaļniju pats galvenais ir fakts, ka to iniciēja un izspēlēja Vācija ar ES aktīvu atbalstu.

Kopš 2016.-2017. gg. Rietumu vienotība Krievijai naidīgās politikas aspektā ir kļuvusi formāla – ES vienkārši sekoja ASV un Lielbritānijas farvāterā. Vašingtona un Londona organizēja pašas netīrākās operācijas pret Krieviju, bet ES spēra tikai minimālus nepieciešamos soļus, lai atbalstītu transatlantiskās solidaritātes vīziju, patiesībā pūloties atjaunot sadarbību ar Krieviju.
Var jau diskutēt par to, kādi bija Berlīnes mērķi, nākot klajā ar fantastisko stāstu par blogera saindēšanu ar "Novičok". Tomēr nu jau ir redzams, ka viņiem nebija nodoma sagraut sadarbību ar Maskavu. Par to viennozīmīgi liecina tagadējie Vācijas centieni ar Briseles atbalstu darīt visu iespējamo, lai pabeigtu "Ziemeļu straumi 2" un sāktu tās ekspluatāciju.

Iespējams, vācieši vienkārši nolēma izmantot britu un amerikāņu metodes, ko viņi izstrādāja Skripaļa lietā, "ķīmiskajā uzbrukumā" Dumā un citu "Kremļa noziegumu" lietās, lai risinātu kaut kādus tekošos ārpolitiskos uzdevumus, un, acīmredzot, negaidīja īsti plašu atbildi uz savām darbībām.

Maskavas neliekuļoti skarbā reakcija viņus pārsteidza. Dīvaini gan – tā bija prognozējama.

ASV un Lielbritānija ir tikai Krievijas ģeopolitiskie pretinieki, stratēģiskās partnerattiecības tos nesaista. Tāpēc Vašingtonu un Londonu to rusofobijā ierobežo vienīgi fantāzijas lidojums.

Tomēr Eiropas, it īpaši Vācijas acīs sadarbība ar Krieviju ir vitāli svarīga, turklāt tās nozīme aug teju vai ar katru stundu. Tādā situācijā viņi ap Navaļniju sarīkojuši īstu izklaides parku ar ruleti un palaistuvēm, un, šķiet, bija neliekuļoti pārsteigti, ka Maskavu pārņēmušas ledainas dusmas.

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

Situāciju vēl ļaunāku padara fakts, ka līdz ar jaunās administrācijas ierašanos Baltajā namā Rietumeiropa uzsākusi sarežģītu un bīstamu spēli – atbrīvošanos no aizokeāna kontroles. Tikai pēc incidenta ar Navaļniju tai nu radušās nopietnas grūtības attiecībās ar Krieviju, kas līdz šim negrozāmi atbalstīja ES kursu pretī ģeopolitiskajai neatkarībai. Bez Maskavas palīdzības izredzes uz šī pasākuma sekmēm izskatās daudz vārgākas, gaidāms daudz grūtāks un dārgāks process.

Nav nekāds brīnums, ka Rietumeiropas – ES lokomotīves – acīs pats aktuālākais uzdevums tagad ir attiecību atjaunošana ar Krieviju, pie tam vēlams nezaudēt "seju". Ņemot vērā pašas izvērstā skandāla mērogu, nemaz tik viegli nebūs.

Uz šiem mērķiem vērsti Briseles nesenie lēmumi: jauno sankciju tēma atlikta ar attaisnotu iemeslu uz nenoteiktu laiku, galvenais eirodiplomāts brauc uz Maskavu cerībā nogludināt problēmas un vienoties.

Pie tam jāpatur prātā, ka pirmā putru ievārīja Berlīne. Tātad arī tai jābūt gatavai ieguldīt savu artavu procesā.