23. janvārī amerikāņu eskadras kuģis "Donald Cook" iegāja Melnajā jūrā un radīja parastu "mērķa situāciju" Krievijas Jūras kara flotes efektīvām kaujas mācībām. Nacionālais Aizsardzības pārvaldes centrs lakoniski informēja: "Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi sākuši izsekošanu." Tajā pašā dienā, ziņoja mediji, sešas Krievijas GKS kara lidmašīnas izdarījušas nosacīto triecienu amerikāņu eskadras kuģim Melnās jūras rietumu daļā, aptuveni 300 km attālumā no Krimas pussalas, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Divi iznīcinātāju Su-30 un Su-27 pāri, kā arī frontes bumbvedēju S-24 pāris pacēlās gaisā no aviobāzēm Krimā, pēc kārtas pietuvojās mērķim raķešu un bumbu pielietošanas attālumā un izspēlēja pretinieka neitralizāciju (nosacīti uzbrukumi).
Tā ir piemērota reakcija uz ASV Jūras kara spēku destruktīvo aktivitāti pie Krievijas jūras robežām. Pirms diviem mēnešiem tāds pats eskadras kuģis "John S. McCain", bruņots ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pārkāpa Krievijas robežu Pētera Lielā līcī. Klusā okeāna flotes lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov", piedraudot to taranēt, padzina kuģi neitrālajos ūdeņos. Toreiz ASV JKS vadība paziņoja, ka neatzīstot konkrēto zonu par Krievijas teritoriju. Ļoti iespējama tādas provokācijas atkārtošana pie Krimas pussalas. Tāpēc 23. janvārī Krievija nekavējoties demonstrēja "Donald Cook" gatavību rīkoties apņēmīgi, un pie tālām robežām gaisināja mītu par amerikāņu eskadras kuģu "brīvu kuģošanu" Krievijas teritoriālajos ūdeņos.
Vienlaikus Melnās jūras flotē tika organizēti treniņi – darbības krīzes situācijās. Pēc tam Krievijas JKF slēdza kuģniecībai tūkstošiem kvadrātkilometru Melnās jūras ziemeļu daļā, ņemot vērā cīņas gatavības plānveida pasākumus. Speciālisti uzskata, ka šis pasākums nav saistīts ar "Donald Cook" vizīti, tomēr atspoguļo augošo militāri politisko spriedzi reģionā.
"Pikējošā bumbvedēja" taktika
Eskadras kuģis "Donald Cook" spēj nest 60 spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu līdz 1600 km (iespējami kodollādiņi), bruņots ar pretzemūdeņu raķetēm ASROC, zenītraķetēm "Standart", pretraķešu aizsardzības sistēmas "Aegis" komponentēm, informācijas un kontroles sistēmu. Ar to visu kuģis it kā demonstrējot ASV un sabiedroto pastiprinātu mijiedarbību. Diezin vai tāds sprādzienbīstams arsenāls kalpo situācijas stabilizācijai reģionā. Atgādināšu: sistēmas "Aegis" vienīgā "trofeja" 36 ekspluatācijas gadu laikā ir kompānijas IranAir pasažieru laineris, notriekts pēc kļūdainas identifikācijas (kā iznīcinātājs F-14).
Eskadras kuģa uzbrukuma iespējas "krastam" ir vērā ņemamas, PGA sistēmas efektivitāte nav pārbaudīta kaujas apstākļos, un spārnotie "Tomahawk" nekādi nelīdzēs cīņā jūrā (armija atteikusies no "Tomahawk" pretkuģu versijas BGM-109B TASM jau pirms daudziem gadiem. Kuģa aizmugures daļā ir tikai četras mazgabarītu zemskaņas "Harpune", paredzētas cīņai pret kuģiem. Krievijas JKF nepārtraukti pieskatīja eskadras kuģi.
"Donald Cook" ir ASV JKS 6. flotes sastāvā un regulāri parādās pie Krievijas robežām Baltijas un Melnajā jūrā kopš 2014. gada. Tolaik eskadras kuģa ekipāža (vairāk nekā 300 cilvēki) Melnajā jūrā ļoti tuvu iepazinās ar Krievijas frontes bumbvedēju Su-24, kas to aplidoja 12 reizes, it kā izsmiedams nelūgtos viesus.
ASV Valsts departamenta dati liecina, ka toreiz Su-24 REC aparatūra pirmo reizi izsita no ierindas kuģa sarežģīto elektroniku un demoralizēja amerikāņu jūrniekus. Otru reizi Su-24 "atslēdza" kuģa aparatūru 2018. gada pavasarī. 2021. gadā pretdarbības taktika ir mainījusies, jo pēdējos mēnešus "Donald Cook" pārlieku bieži apciemo (destabilizē) Melnās jūras reģionu.
No otras puses, ne īpaši modernajam "jūras" bumbvedējam Su-24 ir ne tikai REC sistēma, bet arī plašs aviācijas līdzekļu spektrs virsūdens mērķu likvidācijai. Piemēram, precīzā vadāmā "gaiss-virsma" tipa raķete X-59 (darbības rādiuss – līdz 285 km) tiek notēmēta uz kuģa radaru izstarojuma punktu, attīsta ātrumu līdz 3,6 Mahiem un kaujas apstākļos neatstāj nekādas izredzes "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem. Iznīcinātāju Su-30 un Su-27 pārspēks ir tikpat skumja realitāte ASV Jūras spēkiem Melnajā jūrā, tāpat kā Montrē konvencija, kas ļauj vien trīs nedēļas uzturēties Melnās jūras akvatorijā reģionam nepiederošiem kara kuģiem.
Krievija ir spiesta pastiprināt militāro grupējumu un mainīt taktiku pretdarbībā ASV un NATO JKS dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā. Pēdējos gados Krievijas Melnās jūras flote saņēmusi sešas dīzeļelektriskās zemūdenes, vairākas fregates un mazos raķešu kuģus ar lielā darbības rādiusa spārnotajām raķetēm "Kalibr". Krimā izvērsti četri lielā darbības attāluma PGA zenītraķešu sistēmu S-400 divizioni un vairāki ZRLK "Pancir S" divizioni. Sevastopoles apkaimē drīz parādīsies jauna raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas RLS.
Tikpat aktīvi Krievijas JKF paplašina ietekmi Vidusjūrā, kur šobrīd uzturas aptuveni 10 kara kuģi un zemūdenes. Defense News ziņo, ka Tālajos Austrumos dislocētais krasta raķešu komplekss "Bastion" ļauj Maskavai kontrolēt piekļuvi Arktikai caur Bēringa šaurumu un likvidēt mērķus Aļaskā. Kas notiks tālāk?
ASV Jūras kara spēku stratēģijas greizais spogulis
"Krieviju vienmēr kaitina amerikāņu kuģu klātbūtne Melnajā jūrā, jo tie bruņoti ar liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm un spēcīgu pretraķešu aizsardzību. Krievi uzskata, ka tie ir stratēģiski draudi, un nekad nepieļaus, lai šī tipa arsenāls atrastos tik tuvu viņu apdzīvotajām vietām vai svarīgai infrastruktūrai." To paziņoja CNA Krievijas pētījumu militāri analītiskā centra direktors Maikls Kofmans.
Tomēr arī Vašingtonu kaitina Jūras kara flotes daudzfunkcionālo un stratēģisko zemūdeņu klātbūtne, stratēģisko bumbvedēju-raķešnesēju lidojumi ASV krastu tuvumā (neitrālajos ūdeņos vai starptautiskajā gaisa telpā). Vienpusēja drošība nepastāv, tomēr ASV ir sava stratēģija.
Nesen ASV JKD jūras kara operāciju priekšnieks admirālis Maikls Gildejs atzīmēja, ka Vašingtonai neizdosies atgūt pirmo vietu pasaulē kuģu grupējuma skaita ziņā, un virskundzība Pasaules okeānā jāsaglabā uz jauno tehnoloģiju rēķina.
Okeāna plašumu kontrole ir vitāli svarīga ASV ekonomikā un politikā, proti, "amerikāņu un viņu sabiedroto navigācijas brīvībai" un "spēka projicēšanai" pretinieka krastos. Tātad Krievijas galvenais "noziegums" ir aizsardzības spēju būtiska nostiprināšana. Amerikāņu konfrontācijas koncepcijas autori stāsta: "Krievijas JKF paplašina savu klātbūtni pasaulē un rīkojas tuvāk mūsu krastiem... Ja nepievērst Krievijai pienācīgu uzmanību, tā turpinās pārkāpt uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību un apdraudēs mūsu valsti."
Patētiskajam "atmaskojumam" var sekot Pentagona provokācijas un operācijas uz sauszemes un jūrā (atsauksim atmiņā Irākas, Dienvidslāvijas, Afganistānas, Lībijas, Sīrijas vēsturi). Tāpēc Krievijas JKF ir spiesta aizvien stingrāk saukt amerikāņu "partnerus" atpakaļ – daudzpolarās pasaules skarbajā realitātē.