RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Veikalus valstī ir jāatver, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes lodzeklis Ģirts Rungainis norādīja telekanāla Rīga TV24 programmas "Latvijas labums" ēterā.
Viņš norādīja, ka valstī ieviestie tirdzniecības ierobežojumi vēl ilgi negatīvi ietekmēs ekonomiku.
"Cilvēkiem ir reālas vajadzības. Ir nepieciešams risināt ūdensvada, apkures, elektrības problēmas un tā tālāk. Viņi nedodas uz veikaliem izklaidēties. Ja kādam valsts pārvaldē šķiet, tad viņi alojas. Es nezinu, kas viņiem veic iepirkumus. Ekonomikai nepieciešams atvērt visa spektra veikalus," ", teica LTRK pārstāvis. Viņš piezīmēja: jo lielāks skaits veikalu būs atvērts, jo vairāk būs kvadrātmetru, kuros var atrasties pircēji. Pēc viņa domām, galvenais – nepulcēt pircējus ar nepārdomātām cenu akcijām un atļaut pirkt nepieciešamās preces.
Pēc Rungaiņa domām, nekādu priekšnoteikumu veikalu slēgšanai nav – pasākums tikai rada problēmas iedzīvotājiem un ekonomikai ilgtermiņā perspektīvā.
Sociologs Jānis Hermanis publicēja ētera ierakstu sociālajos tīklos un paziņoja, ka pēc ziemas svētkiem veikalus varētu atvērt.
"Pilnīgi pareizi! Ir lietas, kuras plīst, lūst un nolietojas, bet interneta veikali tās piegādā lēni. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad janvārī-februārī veikalos nekad nav tāda drūzma kā decembrī. Dāvanas nopirktas, nauda iztērēta, pērk tikai pašu nepieciešamāko," sociologs uzrakstīja savā lapā Twitter.
Tīmekļa veikali patiešām netiek galā, pastāstīja Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums".
"Tirgotāji cer, ka noteiktā termiņā viņiem pienāks krava, bet tā nepienāk. Otrkārt, pie mums netiek galā jau loģistikas dienesti… Notiek arī citas kļūmes, kuru rezultātā loģistika nestrādā normāli."
Kravu un sūtījumu piegādes uzņēmums "Omniva" atzina, ka piegādātāji netiek galā ar slodzi – pārāk daudz pasūtījumu, notikušas pārāk krasas pāmaiņas, kam neviens nebija gatavs.
Situācija visas industrijas līmenī ir visnotaļ sarežģīta, konstatēja uzņēmuma pārstāve Beāte Krauze-Čebotare. Arī citos uzņēmumos ir liels sūtījumu skaits, kas jāpiegādā laikus, tomēr diemžēl rezultātā daļu sūtījumu mēs varam piegādāt laikus, bet daļa kavējas – dažkārt pat līdz nedēļai. Viņa atgādināja, ka Latvijā notiek tas pats, kas citās valstīs, tikai ārzemēs pieaugums nav tik liels, jo Latvijā ieviesti ierobežojumi. Tie nozīmē, ka lielākā daļa veikalu ir slēgti, un cilvēki pūlas nopirkt tās pašas preces internet. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā būtiski pieauguši pirkumi internetā, tāpēc ir liels skaits vietējo sūtījumu, kas jāpiegādā, viņa paskaidroja.
Preču apgrozījumu caur pakomātiem apgrūtina arī tas, ka cilvēki nesteidz saņemt sūtījumus, tāpēc pārējie nevar saņemt pasūtījumus.
Problēmas ar pirkumiem interneta veikalos rada arī pielaikošana.
Danusēvičs paskaidroja, ka 40% pircēju nevar uzreiz nopirkt tādus apavus kā vēlētos, pie tam daudzi, iespējams, pat 70% nevar atļauties par katru cimdu piegādi maksāt 5 eiro.
Pie tam lielākajai daļai iedzīvotāju vēl joprojām nav pietiekamu iemaņu, lai iepirktos internetā. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionos.
Danusēvičs atklāja: tirgotāji reģionos stāsta, ka 70% pircēju nevar vai neprot norēķināties attālināti un ar to jārēķinās. Viņaprāt, nevar pieņemt likumus, ko varēs izpildīt tikai 10-20% cilvēku.