Dāņu kompāniju "Ramboll" iebiedējušas Vašingtonas sankcijas, vēsta mediji. Eiropā atkal iedegušās kaislības: kamēr vācieši gatavo fondu aizsardzībai no sankcijām, briti vēlas sekot amerikāņu piemēram, bet zviedri bīstas no "gāzes kara". Par to, kas sagaidāms gāzesvada projektā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Atkal vecā dziesma
"Ziemeļu straumes 2" sauszemes iecirknis ārvalstīs ir sekmīgi pabeigts. Patlaban tiek izbūvētas caurules Vācijas ūdeņos. Tai sekos Dānija. Projekts nonācis finiša taisnē. Tomēr Vašingtona atsakās to atzīt. No 1. janvāra stājies spēkā jaunais likums par aizsardzības budžetu, kas ietver papildu sankcijas pret Krievijas gāzesvadu.
Cita starpā runa ir par organizācijām, kas nodrošina testēšānas, inspekcijas vai sertifikācijas pakalpojumus. Norvēģu kompānija "DNV GL" jau paziņoja, ka pārtrauc visas ar gāzesvada pārbaudi saistitās darbības un nevarēs to sertificēt.
Iepriekš ASV Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels pavēstīja, ka likumam par aizsardzības budžetu ir izšķiroša nozīme valsts drošības aspektā un no "tādu lielvalstu-sāncenšu kā Ķīna un Krievija savaldīšanas" viedokļa. Šis dokuments nostiprinās ASV priekšrocības "jūrā, uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosā".
"Gazprom" atlicis izbūvēt aptuveni 150 kilometrus cauruļu: 120 — Dānijas un mazliet vairāk nekā 30 – Vācijas ūdeņos. Gāzesvads ir gatavs par 94%.
Neskatoties uz Vašingtonas mēģinājumiem aizkavēt piecu Eiropas lielāko enerģētisko kompāniju finansētā projekta noslēgumu, 11. janvārī atsākās darbs Vācijas teritoriālajos ūdeņos pēc gadu ilga pātraukuma. No 15. janvāra sākas cautuļu izbūve pie Dānijas krastiem.
Cauruļvadu izbūves kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel", kā arī citi sagādes kuģi. Jūrā tiks izveidota pagaidu lieguma zona 200 metru platumā abās pusēs no cauruļvadu izbūves līnijas.
Iepriekš "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova precizēja, ka jūras iecirkņa izbūves termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.
Aizsargmehānisms
Pa to laiku ASV atkal draud Eiropas kompānijām, kas, pēc Vašingtonas domām, palīdz Krievijai.
"Mēs cenšamies informēt tās par risku un aicinām atteikties no sadarbības, pirms nav par vēlu," informācijas avotu Valsts departamentā citēja aģentūra Reuters. Tuvākajās dienās Baltais nams, domājams, publicēs nepatīkamo organizāciju sarakstu.
Tomēr Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava nešaubās par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem, lai kāds būtu Vašingtonas spiediens pret "Gazprom" partneriem Rietumeiropā.
Vācija joprojām uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un nepieņem ASV eksteritoriālās sankcijas. Pat to nesen atgādināja Vācijas Ministru kabineta oficiālā pārstāvja vietnieks Ulrike Demmers. Vēl vairāk, janvāra sākumā Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments ar balsu vairākumu atbalstīja reģionālās valdības iniciatīvu nodibināt ekoloģisko fondu "Klimata un apkārtējās vides aizsardzība MV".
Fonds izdomāts ar mērķi apiet amerikāņu sankcijas. Organizācija varēs iegādāties būvdarbiem nepieciešamās iekārtas, bet vispirms – atzīs cauruļvadu par ekoloģijai svarīgu projektu.
Vācu izdevums Bild precizēja, ka ts ļaus klasiificēt "Ziemeļu straumi 2" kā "apkārtējās vides aizsardzības principiālu elementu".
Fonds plāno reģistrēt komercuzņēmumu, kas nodarbosies vienīgi ar "Ziemeļu straumi 2". Kompānijas, kam draud sankcijas, sadarbosies ar Krieviju, izmantojot minētā uzņēmuma piedāvātos ekonomiskos instrumentus.
Zaudē laiku
Vai vācieši paspēs pasargāties no sankcijām? Novērotāju domas dalās. No vienas puses, fonds saņems pietiekamas investīcijas un pilnvaras, lai nivelētu Vašingtonas centienus, uzskata kompānijas "TMT" direktors Daņiils Rostobcevs.
"Tomēr iniciatīva ar fornu radījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši "zaļo" vidū. Ekologi uzskata, ka ir neētiski un neglīti tādējādi veicināt projektu, kurš, pēc viņu domām, nepavisam nav "zaļš", tas apdraud apkārtējo vidi," norādīja analītiķis.
Tagad viss atkarīgs no tā, vai projekta piekritējiem izdosies vienoties ar sabiedrību. Vienlaikus, uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts leonīds Hazanovs, Berlīne jebkurā gadījumā nepakļausies Vašingtonai: Vācijai vajadzīga Krievijas gāze, lētāka nekā amerikāņu SDG. Vēl jo svarīgākas ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju – tas ir stratēģisks tirgus Vācijas kompānijām.
"Protams, pret fondu tiks vērstas sankcijas, tomēr tām nebūs efekta. Bet pret tā apakšuzņēmējiem nāksies gatavot jaunu likumprojektu, saskaņot to Kongresā, gaidīt, kamēr parakstīs prezidents. Tas var ilgt pat pusgadu, kura laikā "Ziemeļu straumi 2" pabeigs," sprieda eksperts. Tomēr viņš pieļāva, ka iespējams grūtības ar ekspluatācijas sākumu, ņemot vērā ASV aizsardzības budžertā iekļautās sankcijas.
Bailes un naids
Amerikāņu piemēram vēlas sekot briti. Lielbritānijas konservatīvais deputāts Deniels Kočinskis paziņoja, ka Krievijas gāzesvads esot "ārkārtīgi bīstams" ar to, ka ved "tieši uz Krieviju". apejot visus gāzes un naftas tīklus NATO valstu teritorijā. Viņš piebilda, ka britus vairs nekavē dalība ES, tāpēc "vajag sekot amerikāņu draugiem un ieviest sankcijas pret jebkuru kompāniju, kas iesaistīta "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos".
Vienlaikus Zviedrija ir nobažījusies par to, ka cauruļvada dēļ Džo Baidena prezidentūras laikā sāksies "gāzes karš" valsts tiešā tuvumā. "Svenska Dagbladet" atzīmēja, ka amerikāņu demokrāts ir "pat niknāks tā pretinieks nekā Donalds tramps". Savukārt Skandināvijas karaliste jautājumu jau izlēmusi – valdība piekrita cauruļvadu izbūvei valsts ekonomiskajā zonā.
Par Baidena prezidentūras negatīvo aspektu no "Gazprom" viedokļa uzskata viņa enerģētisko politiku, tā saucamo zaļo kursu. Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam – pie nulles izmešiem. Tomēr Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums Eiropā ir ļoti liels.
Savienotajās Valstīs valda šaubas par to, vai viss, ko Baltais nams sasolījis "plūsmai", ir īstenojams. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apgalvoja, ka Baidens dos priekšroku klusam līgumam ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Toties tā vietā mēģinās iztirgot kaut kādus labumus Vašingtonai.