RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks nosauca par derīgu "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku politiskajos jautājumos tikšanos Berlīnē, kaut atzīmēja, ka nevar palielieties ar tās rezultātiem.
"Diemžēl nav, ar ko palielieties. Es varu pastāstīt, ar ko šī tikšanās atšķīrās no parējām. Tā bija diezgan vaļsirdīga viedokļu apmaiņa par Minskas vienošanos realizācijas jautājumiem, Parīzes samita rezultātu īstenošana, pirmkārt, politiskajā aspektā. Neizdevās atrast galīgos lēmumus," teica Kozaks žurnālistiem, viņa vārdus citē RIA Novosti.
Pēc viņa teiktā, puses sagatavoja "jaunus principus un pieejas" visaptverošās noregulēšanas rīcības plāna virzienu īstenošanai kontaktgrupas ietvaros.
Par pašreizējās situācijas Donbasā pozitīviem momentiem Krievijas pārstāvis nosaucis attiecīgi stabilu uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu.
"Tā būtu pašnāvība – sākt kaujas darbības. Kopš vasaras (Donbasā) pārsvarā tiek ievērots uguns pārtraukšanas režīms," atbildēja Kozaks žurnālistiem.
Viņš tāpat uzsvēra, ka pašlaik "nav sajūtas", ka no Ukrainas puses varētu tikt atjaunotas kaujas darbības.
Dmitrijs Kozaks arī piebilda, ka notikušo konsultāciju ietvaros "Normandijas formāta" valstu līderu politiskie padomnieki un "četrinieka" Ārlietu ministriju pārstāvji ir vienojušies atkal satikties pēc divām nedēļām.
Komentējot gaidāmo varas maiņu ASV, Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs pauda viedokli, ka šī notikuma ietekme uz noregulējuma procesu pagaidām ir sarežģīta, taču "kaut kam jāmainās".
"Droši vien kaut kas mainīsies. Taču prognozēt šajā jautājumā... ASV ir patstāvīgā, suverēnā valsts, patstāvīgi veic ārpolitiku," viņš piebilda.
Kozaks atgādināja, ka ievēlētais prezidents Džo Baidens, būdams amerikāņu viceprezidents, aktīvi "pārraudzīja" ukraiņu virzienu Vašingtonas ārpolitikā.
Trīs gadu laikā pirmajā "Normandijas četrinieka" valstu samitā, kas notika Parīzē 2019. gada 9. decembrī, puses pieņēma kopīgu komunikē un vienojās tikties četrus mēnešus vēlāk Berlīnē, lai turpinātu situācijas noregulēšanu Donbasā. Komunikē uzsvērts, ka Minskas vienošanās joprojām ir pamats tālākajam darbam Normandijas formātā, paredzēta spēku atvilkšana līdz 2020. gada martam trīs punktos Donbasā. Tāpat līderi aicināja līdz gada beigām nodrošināt uguns pārtraukšanas režīmu Donbasā.
Pēdējā politisko padomnieku tikšanās "Normandijas formātā" norisinājās 2020. gada 11. septembrī Berlīnē. Tolaik Kozaks arī ziņoja presei, ka puses apsprieda visus Donbasa konflikta noregulējuma jautājumus, taču jautājums par "Normandijas četrinieka" samita rīkošanas netika apspriests.
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.
Jautājums par konflikta noregulēšanu Donbasā tiek apspriests arī kontaktu grupas sēdēs Minskā. Kopš 2014. gada septembra tā pieņēmusi jau trīs dokumentus, kas reglamentē konflikta deeskalācijas soļus. Tomēr arī pēc vienošanās par pamieru starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.
Otrdien radio Sputnik ziņoja, ka Donbasa konflikta noregulēšanas ietvaros Ukraina piedāvājusi Krievijai "Zelta tiltu" .