RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas šīgada budžeta pamatā ir ekonomika augšupejas prognoze un iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču tā nebūs, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.
"Latvijas ekonomiku par 80% nodrošina pakalpojumu nozare, kas nes peļņu tikai tad, ja ir patērētājs ar pietiekamu daudzumu naudas. Bet naudas nav, un iekšējais patēriņš samazinās," konstatēja Zaiceva.
Viņa uzsvēra, ka līdz ar visu pārējo valdība nodarījusi ekonomikai smagu triecienu ar savu nodokļu reformu.
"Uzbrukums mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam, kā arī tiem, kas nodarbināts tehnoloģiskajās nozarēs un jomās ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir kolosāls trieciens nozarēm, kas nodrošina naudas pieplūdumu budžetā, dod iedzīvotājiem ienākumus un nodrošina iekšējo patēriņu," norādīja ekonomiste.
Zaiceva uzskata, ka jaunajā gadā neviena budžetam svarīgākā nozare nespēs "pacelt galvu".
Piemēram, nevarēs atgūties tūrisms, jo robežas ir slēgtas un paliks slēgtas. Līdz ar tūrisma panīkumu neatgūstas viesnīcu bizness un pasažieru pārvadājumi, cieš reklāmas un mediju tirgus, paskaidroja eksperte.
"Kravu pārvadājumu jomā saglabājas neliels automašīnu tranzīta apjoms. Dzelzceļa tranzīts un pārkraušana ostās bija kritušies jau bez koronavīrusa. Pie tam turpinās Rail Baltica būvdarbi, kam, saskaņā ar plānu, vajadzētu pārvadāt kravas, nav tikai skaidrs, kādas un kur. No šīs puses augšupeja nav gaidāma. Kravu autopārvadātāji vēl strādāt, tomēr, ņemot vērā ES jaunās normas, šis bizness rentabilitāti zaudē," atzīmēja Zaiceva.
Viņa atgādināja, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi arī celtniecību – gatavās produkcijas realizācija nepārsniedz 20%.
"Tiek būvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas, aizbildinoties ar to, ka to neesot pietiekami. Tomēr Rīgā centrālās ielas jau tāpat ir tukšas, veikali vēl joprojām slēdzas ciet. Tirdzniecības vietas ir, tās nemokās klientu pārlieka pieplūduma dēļ. Rūpnieciskā celtniecība vēl pavārgi turpinās – tas ir reāls naudas ieguldījums. Kas attiecas uz infrastruktūras izveidi – ceļu, maģistrāļu un inženiertehnisko tīklu izbūvi, – nauda tiek piešķirta nevis tai, bet gan bēdīgi slavenās Rail Baltica iecirknim, kam jāved cauri Rīgas centram, sagraujot to un Pārdaugavu. Tas ekonomikas uzplaukumu nenodrošinās," ir pārliecināta ekonomiste.
Zaiceva norādīja, ka Latvija varētu sevi visā pilnībā nodrošināt ar pārtiku, ja vien sniegtu atbalstu lauksaimniecībai, taču to zemkopji nesaņem.
"Valdība varētu pirms sējas izstrādāt fjūčersu līgumu sistēmu, lai pilnībā nodrošinātu Latviju ar produktiem. Pandēmijas apstākļos tas dāvātu iekšzemes ekonomikas pacēlumu, tomēr tas nav paveikts. Zemnieki meklē, kur vairāk maksā, Latvijas piensaimniecības nodod pienu Lietuvai. Ja kaimiņi atteiksies pirkt mūsu pienu, līdz pavasarim piena lopus nokaus," brīdināja Sputnik sarunbiedre. Ekonomiste uzvēra: IKP pieaugums, ko valsts uzrādīja pērn, bija saistīts vien ar algas pielikumu valsts pārvaldes sektorā.
"Pie tam valdība, izejot pie cilvēkiem, stāsta tādas muļķības, ka nav nekāda iedzīvotāju morālā atbalsta. Var konstatēt Latvijas valdošās elites bankrotu – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā," secināja analītiķe.