Baltijas valstīs turpinās "krievu spiegu" medības. Tās kārtējais upuris – Lietuvas pilsonis Aleksejs Greičuss no Klaipēdas. Pērn viņam izvirzīta apsūdzība saskaņā ar pantu "Spiegošana", kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 15 gadiem. Patlaban viņš ir mājas arestā.
Kara atbalsis
Aleksejs Greičuss ir Baltijas jauniešu asociācijas "Juvenis" vadītājs. Tā nodibināta 2012. gadā. Galvenais darbības virziens – pasākumu organizācija un grāmatu izdošana par cilvēkiem, kas piedalījās cīņā pret nacismu 1941.-1945. gg.
Alekseja ģimenē ir epizode, kas, iespējams, nospraudusi viņa interešu loku. Kara gados viņa vectētiņš un vecmāmiņa Jonass un Mariona Greičusi slēpa savās mājās ebreju tautības skolotātu Sāru Kantoru. Kāds kaimiņš nosūdzēja viņus, mājās ieradās nacisti – vācieši un viņu vietējie līdzskrējēji. Sāra un Greičusu ģimene izglābās vien brīnumainā kārtā – nacisti nepievērsa uzmanību nelielai salmu kaudzei, kurā skolotāja paspēja noslēpties.
Sāra Kantora izdzīvoja – sieviete aizgāja mūžībā 90. gados. Viņas dēls dzīvo Izraēlā. Jonasam un Marionai Greičusiem piešķirts augstais "pasaules tautu taisno" nosaukums, viņu vārdi iemūžināti Atmiņas kalnā Jeruzalemē.
Slepenais aģents
2016. gada novembrī "Juvenis", ko vada Aleksejs Greičus, vienojās par sadarbību ar Krievijas organizāciju "Uzvaras fonds." Fonds oficiāli reģistrēts Krievijā, tā rekvizīti ir publiski pieejami. Greičuss sazinājās ar fonda pārstāvi Kaļiņingradā Pjotru Taraškēviču.
Taču Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD), kas ierosināja lietu pret Greičusu, apgalvo, ka nekāda "Uzvaras fonda", ka tā esot fiktīva organizācija, Krievijas Federālā drošības dienesta aizsegs. Bet Pjotru Taraškēviču patiesībā saucot par Pjotru Čaginu, un viņš esot FDD darbinieks.
Šīs ziņās neesmu smēlies no kaut kādiem slepeniem avotiem – tas minēts VDD publiskajā pārskatā. Piedevām tur stāstīts, kādiem tieši nolūkiem Taraškēvičs-Čagins esot piešķīris naudu: Starptautiskajai Fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekļu atbrīvošanas dienai veltīts koncerts Viļņā, Uzvaras dienas svētki Klaipēdā un Šauļos utt. Visi šie pasākumi interpretēti kā FDD mēģinājums popularizēt Lietuvā Krievijas "maigo spēku".
Tāpat VDD pārskata autori apgalvo, ka Taraškēvičs-Čagins mēģinājis spiegot Lietuvas teritorijā: vācis ziņas par Krievijas tautiešu stāvokli, politisko situāciju dažādās Lietuvas pilsētās, par dažām konkrētām personām. Tomēr galā nāk optimistisks slēdziens: "Čagina izlūkošansa darbība Lietuvā bija nesekmīga".
Greičusu apsūdz par to, ka viņš, sazinoties ar Čaginu, ar nodomu sekmējis "Lietuvai nedraudzīgu" darbību.
Biedējošā abreviatūra
Kas uzreiz pievērš uzmanība un rada spēcīgas aizdomas par to, ka lieta ir safabricēta? Trīs burti – FDD. To pastāvīgi piemin kontekstā ar vārdiem "izlūkošana" un "izlūkošanas darbība".
Lieta tāda, ka FDD nenodarbojas ar izlūkošanu aiz Krievijas robežām. Šim nolūkam pastāv citas organizācijas – Ārējās izlūkošanas dienests (ĀID) un "Ģenerālštāba Galvenā pārvalde" (labāk pazīstama ar veco nosaukumu – Galvenā izlūkošanas pārvalde).
Skaidrs, ka izņēmumi noteikti ir. Domājams, savā antiteroristiskajā darbībā FDD ir pilnvarota savervēt aģentus ārvalstīs. Taču Greičus gadījums nepārprotami pie šīs kategorijas nepieder.
Kompetences sadale ir ļoti svarīgs aspekts valsts pārvaldes sistēmā. Staļina laikā kāda valsts dienesta iziešana ārpus savām pilnvarām tika interpretēta kā sazvērestība un ļoti stingri sodīta, līdz pat augstākajam soda mēŗam. Tagad tikumi ir mīkstāki, tomēr ir grūti iedomāties, ka pēkšņi viens specdienests sāk nodarboties ar tam neraksturīgām lietām.
Domājams, Lietuvas likumsargi, īpaši nepūloties iedziļināties niansēs, vienkārši izmantojuši abreviatūru "FDD" – tā ir labāk pazīstama un "biedējoša". Tādas paši bērnudārza līmeņa kļūmes bija spiegu procesos Latvijā (dzelzceļnieka Krasnopjorova lieta) un Igaunijā. Tas nozīmē, ka VDD nav nekādas ticamas informācijas, lieta, tā sakot, ir sašūta uz ātru roku.
"Noziedzīgi" sakari
Taču, pieņemsim, FDD slepenās viltības un intrigas patiešām ir. Un tad? Aleksejs Greičuss nav nodevis ārvalstij nekādus valsts noslēpumus: viņam nebija tādas piekļuves, tāds pārkāpums nemaz nav inkriminēts. Viņš legāli sadarbojās ar Krievijā oficiāli reģistrētu sabiedrisku organizāciju.
Ja Lietuvas specdienesti uzskata "Uzvaras fonda" vai jebkuras citas Krievijas organizācijas darbību par naidīgu attiecībā pret Lietuvu, tiem ir jāpublicē tādu organizāciju saraksts. Lai Lietuvas pilsoņi zinātu, ar ko var sadarboties, no kā mukt kā no uguns, lai nedabūtu "spiega" statusu. Taču tāda saraksta nav.
Latvijā situācija ir līdzīga. Apsūdzības, kas izvirzītas Jurijam Aleksejevam, Aleksandram Gapoņenko, žurnālistiem, kas sadarbojās ar "Rossija segodņa", pēc būtības, ir būvētas līdzīgi, lai arī mūs neapsūdz par