Vēl pēc pāris stundām Eiropas izdevums Politico publicēja viņas rakstu ar daiļrunīgu nosaukumu "Brexit mainījis spēles noteikumus Skotijas neatkarībai".
Tagad, kad Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir noslēgusies, Skotijas valdība ir gatava izvērst jaunu pilnvērtīgu kampaņu par reģiona neatkarību, un viņu izredzes uz panākumiem izskatās daudz iespaidīgākas nekā pagājšreiz, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Jāpiebilst, ka referendums par suverenitāti tur notika 2014. gadā, un pret izstāšanos no Apvienotās Karalistes iebilda 55,3% aptaujāto. Šķita, ka tuvākajā perspektīvā jautājums ir slēgts. Tikai Brexit visu mainīja pašos pamatos – gan sabiedrības noskaņojuma, gan politisko un tiesisko jautājumu aspektā.
No Lielbritānijas dalības ES Skotija guva jūtamu labumu. Tāpēc referendumā par Brexit atbildes jūtami atšķīrās no kopējā rezultāta: vidēji valstī izstāšanās atbalstītāji saņēma gandrīz 52% balsu, bet 62% skotu iebilda pret Brexit. Pat Ziemeļīrijā starpība nebija tik iespaidīga – tur pret izstāšanos iebilda 56%.
Tālākie notikumi parādīja, ka skotu vērtējums par Brexit perspektīvām bija patiess. Tagad Edinburga trako un plosās, jo tirdzniecības darījums, ko Lielbritānija un ES parakstīja pēdējā brīdī, draud Skotijai ar ļoti nepatīkamām sekām. Viena no galvenajām problēmām ir tā pati zvejniecība, kuras labad pārrunās lauzti tik daudzi šķēpi un kas teju vai apglabāja līgumu. Panākto vienošanos Skotijas lauksaimniecibas ministrs atklāti nosauca par "šausmīgu iznākumu piekrastes iedzīvotājiem".
Ļoti sāpīga tēma ir arī Lielbritānijas izstāšanās no "Erasmus" – ES finansētās populārās, par īstu kulta fenomenu tapušās studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas.
Skotija piedalījās projektā aktīvāk nekā citas valsts daļas, un tas nesa reģionam apmēram 340 miljonus mārciņu gadā. Par to, ka Lielbritānija atsakās no dalības "Erasmus", Edinburga uzzināja no medijiem. Izcēlās skandāls, skotu amatpersonas pauž milzīgu sašutumu un draud meklēt "alternatīvus variantus".
Situācija pasliktinās, jo Londonai nav nekā, ko likt pretī skotu neapmierinātībai, ko apsolīt un garantēt drīzas pārmaiņas uz labo pusi. Iespējams, ka reiz izstāšanās no ES nesīs Lielbritānijai priekšrocības un labumus, taču diezin vai ir vērts cerēt uz uzlabošanos tuvākajā laikā. Lielbritāniju gaida grūti laiki, tomēr angļi – atšķirībā no Skotijas iedzīvotājiem – vismaz paši ir izvēlējušies tādu ceļu.
Rezultātā sabiedrības noskaņojums reģionā ir krasi mainījies, tāpēc aug Skotijas neatkarības piekritēju izredzes jaunā referendumā.
Arī Londona to ļoti labi apzinās, un valdības svarīgākais uzdevums tagad ir nepieļaut vēl vienu plebiscītu.
Tomēr arī Skotijas valdība nav nekāds mazais bērns. Edinburga saprot, ka galvenā cīņa sāksies nevis ielās, bet gan politiskajos kuluāros un tiesas zālē, un sagatavojusies rīkoties šajā virzienā.
Britu valdībai ir arguments pret jaunu balsojumu. To izpauda Boriss Džonsons jau pirms gada savā vēstulē Stērdženai: 2014. gadā Skotijas līderi apsolīja, ka šis referendums būs "vienīgais paaudzes laikā".
Savukārt Edinburga apliecina, ka 2016. gadā aizsāktais Brexit kļuvis par Lielbritānijas valstiskuma un politikas principiāli jaunu faktoru, tāpēc nivelē agrākos līgumus un dod skotiem tiesības uz jaunu referendumu, jo viņu izvēle neatbilda pārējās sabiedrības viedoklim.
Vēl vairāk: 30. decembrī Skotijas parlaments balsojumā noraidīja vienošanos ar Eiropas Savienību. Pie tam deputātu tiesības uz balsojumu pamato atsauce uz Apvienotās Karalistes konstitucionālo konvenciju – saskaņā ar to Vestminsteras parlamentam nav jāpieņem likumi decentralizētajos reģonos bez Skotijas parlamenta piekrišanas, bet Lielbritānijas valdības tirdzniecības darījums skar vairākas nodotās atbildības jomas. Reģions atklāti paziņoja, ka nav balsojis par Brexit, nav izstājies no vienotā tirgus un muitas savienības un sav zaudējis virkni priekšrocību, ko dod dalība Eiropas Savienībā.
Tātad Skotijas valdība ir gatava cīņai par neatkarību, pateicoties britu jurisprudences viltības un politiskās tradīcijas. Taču līdztekus tā saņēmusi spēcīgu trumpi, kura tai nebija pirms septiņiem gadiem – Eiropas Savienības atbalstu.
2014. gada referendums bija Apvienotās Karalistes iekšējā darīšana, kurā Brisele demonstratīvi neiejaucās, tikai atzinīgi novērtēja tā rezultātus. Taču tagad, pēc Brexit, situācija ir radikāli mainījusies.
Lielbritānija nodarījusi sāpīgu triecienu Eiropas vienotībai. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka ES to vēl ilgi neaizmirsīs un izmantos atbildei katru iespēju. Diezin vai varētu iztēloties izsmalcinātāku atmaksu nekā atbalsts Skotijai, izstājoties no Apvienotās Karalistes.
Stērdženas Jaungada tvītu vēl varētu uzskatīt vienkārši par skaistu politiķa žestu, toties raksts, kas parādījās mazliet vēlāk Eiropas izdevumā dod mājienu – ES ir apņēmusies atbalstīt skotu separātismu un pielikt roku kādreiz varenās Britānijas sadalīšanā.