Neparastās izstieptās formas un netipiskā paātrinājuma dēļ zinātnieki ilgi nevarēja izlemt, kas tas ir – komēta, asteroīds vai pat mākslīgas izcelsmes objekts. Tikai nesen astrofiziķi tuvojās mīklas minējumam, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.
Ārpussistēmas viesis
2017. gada oktobrī zinātniekiem šķita, ka tīkla Pan-STARRS teleskops ieraudzījis parastu komētu, lai arī tā pie mums ieradusies no kaimiņu zvaigžņu sistēmas. Par to liecināja hiperbolas trajektorija ar aptuveni 1,2 vienību ekscentricitāt, tātad gravitācija nesaista objektu ar Saules sistēmu.
Papildu novērojumi ar teleskopa VLT palīdzību Eiropas dienvidu observatorijā: debesu ķermenim nav nekāda gāzes apvalka ap kodolu. Tātad tas, domājams, ir asteroīds. Tā pārvietošanās ātrums bija 26 km/sek. Starpzvaigžņu viesi nosauca par Oumuamua – tulkojumā no havajiešu valodas tas ir "vēstnieks no tālienes". Domājams, tas nāk no Liras zvaigznāja.
Citplanētiešu meklējumos
Mēnesi vēlāk Kalifornijas universitātes pētnieki konstatēja, ka asteroīdam ir izstiepta, cigāra veida forma (tas ir 230 metrus garš, diametrs – 35 metri) un sarkanīga nokrāsa. Debesu ķermeņa krāsa, iespējams, liecina, ka uz tā virsmas ir organiskas vielas, piemēram, tolīni, kas veidojas kosmiskā starojuma ietekmē uz ledus, ja tajā ir vienkārši organiskie savienojumi.
Speciālisti no Eiropas dienvidu observatorijas un Astronomijas institūta Havajās uzskata, ka Oumuamua ir mazliet garāks – līdz 400 metri, bet tā diametrs ir desmitkārt mazāks. Pie tam zinātnieki pieļāva, ka uz debesu ķermeņa virsmas ir gaistošas vielas un ledus, tikai zem bieza kosmisko putekļu slāņa. Tuvojoties Saulei, ledus sāks kust, un kosmiskā garoza salūzīs. Tāpēc jau trīs gadus astronomi nenogurstoši vēro noslēpumaino objektu.
Tik ciešai uzmanībai ir vēl viens iemesls – iespēja, ka Oumuamua ir mākslīgas izcelsmes objekts. Lieta tāda, ka cigāra veida forma būtiski samazina bojājumus, ko var nodarīt starpzvaigžņu putekļu un gāzes daļiņas. Ņemot vērā to un objekta neparasti lielo ātrumu, novērojumos iesaistījās arī speciālisti, kas iesaistīti projektā Breakthrough Listen — ārpuszemes tehnoloģisko civilizāciju pēdu meklējumu programmā.
Darbs sākās 2017. gada 13. decembrī, kad objekts atradās divu astronomisko vienību attālumā no Zemes. Radioteleskopi būtu sadzirdējuši pat ļoti vāju raidītāju uz debesu ķermeņa. Pētnieki saņēma 90 terabaitus neapstrādātu datu, tomēr neko "aizdomīgu" nepamanīja.
Tas maina ātrumu
Savukārt 2018. gada jūnijā starptautiska zinātnieku grupa konstatēja, ka Oumuamua joprojām pārvietojas ar paātrinājumu. To nevarēja izskaidrot ne ar Saules, planētu, Mēness, Plutona un 16 lielāko asteroīdu joslas gravitāciju, ne Saules vēja ietekmi.
Astrofiziķi pieļāva, ka uz asteroīda zem kosmisko putekļu slāņa kļūst ledus. Gaistošo vielu plūsmas, kas izgaro Saules izstarojuma ietekmē, piešķir papildu paātrinājumu, kā tas notiek, piemēram ar komētām.
Amerikāņu zinātnieki precizēja, ka runa, acīmredzot ir par molekulārā ūdeņraža ledu. Tā sublimācija patiešām spēj paātrināt objektu.
Nesen korejiešu zinātnieki šo teoriju apgāza. Viņi modelēja sasaluša ūdeņraža stāvokli kosmosā un noskaidroja, ka starpzvaigžņu vidi var sasniegt tikai kilometriem lieli debesu aisbergi. Ja Oumuamua sastāvētu no ūdeņraža ledus, tas vienkārši nevarētu pārvarēt 17 tūkstošus gaismas gadu līdz Saules sistēmai no Liras zvaigznāja, kur tas, domājams, veidojies, sabrūkot komētai vai debesu ķermenim, kas atradies protozvaigznes orbītā un veidojies, pakāpeniski apaugot ar sīkākiem ķermeņiem. Iespējams, asteroīda sencis pārāk pietuvojies zvaigznei un paisuma spēki to sarāvuši gabalos. Viena no šķembām kļuvusi par Oumuamua.
Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kā tam izdevies nokļūt līdz Saules sistēmai un kāpēc tas joprojām paātrinās. Tomēr speciālisti ir pārliecināti, ka tuvākajos gados reģistrēs vēl vairākus līdzīgus starpzvaigžņu asteroīdus.