RĪGA, 29.decembris — Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms koronavīrusa pandēmijas apstākļos radījis nopietnus ierobežojumus no atpūtas un izklaides viedokļa. Šī iemesla dēļ vairāki mediķi Latvijā fiksējuši alkoholisma pieauguma risku iedzīvotāju vidū. Pētījumu centrs SKDS noskaidroja, kā pēdējo gadu desmitu laikā mainījusies cilvēku attieksme pret alkoholiskajiem dzērieniem.
" Kā jau vairāki to trāpīgi ir norādījuši, viena no šī ārkārtas stāvokļa simboliskajās iezīmēm ir tāda, ka alkohols ir nopērkams brīvi, bet grāmatu tirdzniecība ir ierobežota. : ) Tāpēc paskatījos, ko SKDS aptaujas vēsta par iedzīvotāju attiecībām ar alkoholu," savā lapā Twitter pastāstīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Atgādināsim, ka līdz 11. janvārim veikali valstī var tirgot tikai pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus un ierobežotu nepārtikas preču klāstu, kurā grāmatas nav iekļautas.
Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu sākumu Latvijā 18-75 gadu vecuma grupā pieaudzis atturībnieku skaits – tas sasniedzis jau 27%, lai gan 2013. gadā bija 23% līmenī.
Pie tam šī gada decembrī katrs trešais (32%) respondents atzina, ka dzer biežāk nekā vajadzētu. Rādītājs jūtami krities, kopš 2013. gada, kad šādu atbildi aptaujā sniedza – 41% respondentu.
Katrs piektais respondents (20%) paziņoja, ka alkohola lietošana raisījusi nesaskaņas ģimenēs. Tas ir zemākais rādītājs, vismaz kopš 2001. gada, kad jautājums tika iekļauts SKDS aptaujās. Salīdzinājumam: 2006. gadā rādītājs sasniedza pat 39%.
Jāpiebilst, ka iepriekš eksperti deva padomu, no kādiem dzērieniem būtu ieteicams izvairīties Jaungada svētkos, ja negribas saskarties ar smagām paģirām.