Viedoklis

Gada rezultāti Krievijas Jūras kara flotē: "cirkonizācija" un 40 jauni kuģi

Šo gadu Krievijas flote noslēdz manāmi nostiprināta – tā aug kvalitatīvi un kvantitatīvi. JKF kuģi, aviācija un krasta spēki rūpējas par Krievijas drošību pie dzimtajiem krastiem un tālu Pasaules okeānā.
Sputnik

Šiem nolūkiem tai ir mūsdienīgs bruņojums un tehnika, visu veidu sagādes līdzekļi, transkontinentālā loģistika un kosmiskās izlūkošanas dati. Zemūdens raķešu atomkreiseri saskaņā ar plāniem nepārtraukti dežūrē Pasaules okeānā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

2020. gadā Krievijas Juras kara flote saņēmusi aptuveni 40 kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus. To vidū ir ari projekta "Borey A" galvenais zemūdens atomkreiseris "Knaz Vladimir", bruņots ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Bulava" ar mūsdienīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu pārvarēšanas kompleksu. Amerikāņu analītiskais izdevums Military Watch par "Borey A" raksta: "Jaunie kuģi nodrošināti ar četriem papildu raķešu blokiem, kas kopumā sastāda 16 ballistiskās starpkontinentālā rādiusa raķetes, un katra no tām nes 16 kodollādiņus".

Krievijas floti papildinās divi "Borei A" klases zemūdens atomkreiseri

Krievija būvē atomfloti ar hiperskaņas akcentu, nevis "moskītus". Līdz ar 2020. gadā saņemtajiem septiņeim spēcīgajiem kara kuģiem un divām kodolzemūdenēm, tiek būvēti 16 un modernizēti 19 tālās jūras zonas kuģi. Top arī projekta "Borey A" stratēģiskās zemūdenes, daudzfunkcionālās "Yasen M" atomzemūdenes, projekta 636.3 dīzeļelektriskās zemūdenes. Kopumā tiek būvēts un modernizēts 41 tālās jūras zonas kara kuģis, un tā ir laba perspektīva nākotnei. 2021. gadā flote plāno pieņemt četras zemūdenes (arī divus "Borey A" klases zemūdens stratēģiskos kodolkreiserus – "Knaz Oleg" un "Generalissimus Suvorov"), sešus kuģus, vairāk nekā 20 kuterus un sagādes kuģus, kā arī desmitiem jaunu lidaparātu. 

Šogad Jūras kara flotes sastāvā saformēta jauna motorizēto strēlnieku divīzija un krasta raķešu brigāde (krasta raķešu kompleksu "Bal" un "Bastion" skaita ziņā sasniegti 74% no Krievijas Aizsardzības ministrijas nospraustajām vajadzībām). Dinamiski attīstās Melnās jūras (jauna jūras virsmas automātiskās kontroles sistēma un kontroles sistēmas dziļa modernizācija) un Kaspijas flotes (jauna bāze Kaspijskā) militārā infrastruktūra. Sevastopolē un Kaļiņingradā sākas gaisa mērķu aizhorizonta radiolokācijas staciju "Yahroma" būve.

Simetriski pasākumi

2018.-2020. gg. bruņojuma valsts programma 551 miljardu rubļu apmērā ir sekmīgi pabeigta. Jūras kara flotes mūsdienīgā bruņojuma līmenis pārsniedzis 63% (kopā valsts Bruņotajos spēkos – 70,1%). Jāpiebilst, ka Krievija necenšas stimulēt bruņošanās sacensības un aizejošajā gadā tā pragmatiski pārgājusi ierindojusies 9. vietā pasaulē militāro izdevumu ziņā (gadu iepriekš valsts ieņēma 8. vietu) – pēc ASV, Ķīnas, Saūda Arābijas, Indijas, Lielbritānijas, Vācijas un Japānas.

Britu žurnālists pravieto "krievu lāča uzbrukumu"

Cita starpā JKF kvalitatīvi audzis raķešu bruņojuma pielietojuma jauno tehnoloģiju apguves līmenis, un vairāki jūras bāzes hiperskaņas raķetes "Cirkon" sekmīgi izmēģinājumi ļauj nosaukt 2020. gadu par "cirkona" gadu. 21. decembrī Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē prezidents Vladimirs Putins pastāstīja par Jūras spēku kuģu un zemūdeņu gaidāmo plašo pārapbruņošanu ar hiperskaņas raķetēm "Cirkon".

Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, apkopojot gada rezultātus, konstatēja, ka Krievijas JKF kuģi 2020. gadā izpildījuši 140 reisus uz visiem stratēģiski nozīmīgajiem Pasaules okeāna rajoniem, veikuši 122 vizītes 28 valstu ostās. Ļoti daiļrunīgi ir arī vērienīgie manevri "Okeāna vairogs", kuru ietvaros spēku grupējums parādīja iespēju efektīvi aizsargāt Krievijas nacionālās intereses triju okeānu un deviņu jūru akvatorijās vienlaikus, ieskaitot Ziemeļu jūras ceļu. Tagad flote plāno apgūt jaunās aizsardzības robežas un tehniku ar mākslīgā intelekta elementiem.

Aktīvos būvdarbus un Jūras kara flotes, kā arī citu Bruņoto spēku veidu pilnveidošanu Krievija nav sākusi no laba prāta. Krievijas un tās sabiedroto suverenitāte un intereses prasa uzticamu, garantētu aizsardzību.

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

Saskaņā ar Sergeja Šoigu pārskatu, 2020. gadā par 15% pieaugusi amerikāņu kara lidmašīnu un kuģu izlūkošanas un demonstratīvo darbību intensitāte. ASV sākušas armijas vienību pārdislokāciju no Vācijas uz Poliju un Baltijas valstīm. Pieaug amerikāņu kuģu klātbūtne Arktikas reģionā. NATO mācības vienlaikus pie Krievijas rietumu, dienvidu un austrumu robežām ir kļuvuša sistemātiskas. Tikai augustā un septembrī vien tajās piedalījās 55 kara lidmašīnas, arī stratēģiskie bumbvedēji, un 12 kuģi, aprīkoti ar precīzo bruņojumu. Šoigu uzsvēra, ka Krievija vērīgi kontrolē šīs mācības un īsteno simetriskus pasākumus.

Protams, ne velti 22. decembrī 10 stundas Klusā okeāna akvatoriju patrulēja seši Krievijas un Ķīnas stratēģiskie bumbvedēji. Tā ir normāla suverēnu lielvalstu reakcija uz "partneru" agresīvo aktivitāti pierobežas zonā.