Baumas aug kā lavīna. Pilsoņi masveidā atsakās vakcinēties – aug bailes par bīstamām blaknēm, iespējamu letālu iznākumu un mūžzaļo pārliecību - "mums visiem taisās implantēt čipus!", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Situācija dzīvi atgādina XVIII gadsimta tikumus. Toreiz angļu fermeri, kurš pirmais kopā ar bērniem iepotējās pret bakām, kaimiņi patrieca no mājām un gandrīz vai noslaktēja. Labsirdīgie angļu laucinieki bija pārliecināti: govju baku potes dēļ visiem izaugs ragi un astes.
Šodien arhaiskās bailes izlīdušas laukā jaunā formā. Pie tam visaktīvāk panikā krīt nevis nabadzīgāko reģionu iedzīvotāji, kur "Geitsa potes" patiešām dažkārt sagādāja manāmu kaitējumu veselībai, bet gan bagātāko un izglītotāko valstu iedzīvotāji.
Aptaujas rāda, ka 86% britu vecāku ir pāliecināti – koronavīrusa vakcīnu pavadīs "atbaidošas blaknes", gandrīz puse kategoriski atsakās vakcinēt savus bērnus.
Franču žurnālisti apjautājās garāmgājējiem, vai viņi plāno vakcinēties no koronavīrusa. Lielākā daļa atbildēja – nē. Kāpēc? Neuzticas – ne ārvalstu ražotājiem, ne pašmāju Veselības ministrijai, ne presei.
Vakcinācijas pretinieki Vācijā organizē protesta mītiņus. Tas pats notiek Ņujorkā un Losandželosā. Oficiozā telekanāla Fox News korespondents Takers Karlsons brīdina skatītājus: viņiem "vajadzētu satraukties" par koronavīrusa vakcīnu, kas kļūs par "sociālās kontroles līdzekli".
Kāds ir visas šīs histērijas iemesls? Masu depresija, pēkšņa iziešana no komforta zonas, pārliecības trūkums par rītdienu? Jā, protams. Taču pats galvenais faktors ir medicīnas komercializācija.
Krievijā un Ķīnā vakcīnas izstrādā valsts institūti un laboratorijas ar ilggadējām tradīcijām. Epidemioloģija un virusoloģija šajās valstīs ir valdības atbildības zonā.
Gadu desmitiem gan PSRS, gan ĶTR pierādījušas, cik sekmīgi spēj tikt galā ar bīstamāko slimību epidēmijām – uzvarēts gan mēris, gan holera, gan poliomielīts. Šajā laikā valdības guvušas teicamu reputāciju cīņās ar pandēmijām. Rietumos vakcīnas izstrādā privātas kompānijas – gigantiskas pārnacionālas farmācijas kompānijas ar miglainiem īpašumiem un milzum daudziem skandāliem. Vai tad kāds brīnums, ka pilsoņi tām neuzticas?
Piemēram, kompānija Pfizer 90. gadu vidū tika apsūdzēta par jaunās antibiotikas nelegālu pārbaudīšanu bērnu vidū Nigērijā. Vairāki mazuļi miruši. Toreizējos baisos notikumus spilgti aprakstīja Džons Le Karrē savā romānā "Uzticīgais dārznieks".
Nigērijas valdība izvirzīja korporācijai prasību par 6,9 miljardiem dolāru un ilgi tiesājās. Tiesas procesā uzpeldēja ziņas par Pfizer menedžeru iespējamo ģenerālprokurora piekukuļošanu, pastāvīgi pazuda upuru medicīniskās kartes un citi dokumenti. Vārdu sakot, tas nopietni sabojāja kompānijas reputāciju.
2015.-2016. gadā pret Pfizer simtiem prasību iesniedza amerikāņi – viņi apliecināja, ka kompānijas ražotais antidepresants noved pie jaundzimušo kroplībām. Kompānija atkāvās no apsūdzībām, tomēr zināmu iespaidu tās atstāja.
2019. gadā kompāniju apsūdzējapar to, ka viens no tās preparātiem nav pietiekamā mērā pārbaudīts un tagad uzrāda kancerogēnas sekas, tas ir, veicina vēža audzēju attīstību.
Drošin vien korporācijas pieredzējušie juristi pat katru atsevišķu gadījumu var attraukt: "Tie ir tīri meli." Tomēr kopumā bezgalīgie skandāli nerada cilvēku uzticību.
Citam vakcīnas ražotājam – kompānijai Moderna – tādas biogrāfijas nav. Taču tai vispār nav dokumentētas vēstures. Privātā biotehnoloģiju firma nodibināta 2011. gadā ASV teritorijā. Pastāvēšanas sākumā kāds investēja tajā divus miljardus dolāru. Nav saprotams, kam tā pieder. Nav zināms arī, no kā prasīt atbildību, ja kaut kas aizies greizi.
Tādi jaunuzņēmumi parasti dokumentē visus savus pētījumus un bagātīgi publicē zinātniskus rakstus attiecīgajos žurnālos. Tas ļauj firmām sameklēt investorus gan starp valsts struktūrām, gan privātiem uzņēmējiem. Tomēr Moderna visos savos darba gados nav publicējusi gandrīz neko.
Amerikāņu mediji dēvē to par "mīklaināko kompāniju biotehnoloģiju pasaulē". Firmas vadošie menedžeri atzīst, ka apzināti strādā "stealth tehnoloģijā". Žurnālistiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, vienkāršiem pilsoņiem ieeja Moderna teritorijā ir slēgta, to apsargā gandrīz vai kā armijas bāzi.
Presē par Moderna ir tikai viens uzticības vērts raksts — pazīstamajā zinātniskajā žurnālā "Science Mаgazine". Tomēr 2020. gadā teksts, kas pirmo reizi nāca klajā 2017. gadā, būtiski rediģēts, gandrīz pārrakstīts, un visas kritiskās frāzes no tā izvāktas.
Tamlīdzīgas lietas nerada ne mazāko uzticību. Pie tam deviņu darba gadu laikā Moderna nav laidusi klajā nevienu vakcīnu, nevienas zāles – neko. Ko tie puiši īsti dara savās laboratorijās? Iespējams, glābj pasauli. Iespējams, dara kaut ko citu. Tagad "zelta miljardam" nāksies uz savas ādas iemēģināt viņu pirmo produktu – koronavīrusa vakcīnu.
Jau 2014. gadā avīze The New York Times konstatēja, ka valsts investīcijas biotehnoloģijās ir sarukušas, un brīvajā nišā iebrukuši privātie. Viņi finansēja daudzsološus jaunuzņēmumus, bet zinātnieki strādāja viņu labā pēc principa "viss, ko vēlaties, par jūsu naudu".
"Amerikāņu zinātni privatizējuši miljardieri ar lielām idejām," apgalvoja avīze.
Vienīgā ķeza – līdz šim nekas nav zināms par viņu idejām. Kāpēc miljardieri iegulda naudu biotehnoloģijās un ko no tām vēlas? Ne jausmas.
Līdztekus Kalifornijas un Floridas varasvīri mēģina izdabūt cauri likumu par vispārēju obligātu vakcinēšanu. Gribot negribot cilvēki krīt panikā un rīko mītiņus – skaidrs taču, ka kaut kādu neparedzētu blakņu gadījumā atbildīgos neviens nesameklēs.
To, kā farmaceitiskās kompānijas atkaujas no tiesu prasībām, nesen lieliski parādīja Sakleru ģimene. 90. gados šie cilvēki, uzpērkot ārstus un federālos ierēdņus, pieradināja pie savām zālēm miljoniem amerikāņu. Zāles saturēja opioīdus. Pacientiem radās atkarība. Tā radās bēdīgi slavenā "opioīdu epidēmija" ASV. Miruši simtiem tūkstošu cilvēku.
"Opioīdu epidēmijas" autorus mēģināja saukt pie atbildības. Taču viņi ir formāli atteikušies no savas kompānijas "Purdue Pharma" vadības un nekādu atbildību nenes.
Atzinusi vainu Masačūsetsas štata tiesā, kompānija piekrita samaksāt sodu – 8,3 miljardus. Taču tūlīt tika iniciēta bankrota procedūra, tātad īpašniekiem nekas nebūs jāmaksā.
Neskatoties uz bankrotu, Saklera, vecākā mantinieki pamanījušies pēdējos gados no firmas kontiem izvest desmit miljardus dolāru. Neskatoties uz sabiedrības nosodījumu un tiesu procesiem, viņi ir bagāti, laimīgi un brīvi.
Medicīnas komercializācija un tās izvešana pakalpojumu nozarē ved pie baismīgas plaisas sabiedrībā. Patērētāji sāk uztvert medicīnas pakalpojumu ražotājus par saviem ļaunākajiem ienaidniekiem, gataviem uz visu, lai tik nopelnītu. Pilsoņi atsakās no atbildības attieksmes pret savu veselību, atsakās no zālēm un vakcīnām.
"Miera" laikā ar to vēl var dzīvot. Tomēr karā pret nopietnu epidēmiju tāda šķelšanās ir nāvējoša. Par to nesen runāja Ķīnas vēstnieks Krievijā Čžans Haņhuejs, - viņš teica, ka cīņa ar vīrusu prasa visas tautas mobilizāciju.