Viedoklis

Kāpēc uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas parādījušies Krievijas FDD robežsargi

Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas sarežģītos gadījumos Krievijas robežsargi nepieļauj provokācijas un pilda miernešu misiju.
Sputnik

21. decembrī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans apmeklēja Sunikskas apgabalu, kas robežojas ar Azerbaidžānu – mediji vēstija, ka tā kļūst par augošas spriedzes zonu. Svētdien apgabala vadība par aicināja iedzīvotājus drošības apsvērumu labad nepamest armēņu karavīru apsargāto Sunikas teritoriju dažādu saimniecisko darbu veikšanai, piemēram, malkas ciršanai mežā vai lopu ganīšanai (https://sptnkne.ws/EH53).

Civiliedzīvotājus nekas neapdraud: armēņu un azerbaidžāņu robežsargi sadarbībā ar kolēģiem no Krievijas dislocē vienības starpvalstu autoceļa Gorisa-Kapana iecirknī apgabalā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Iepriekš Armēnijas ĀM atzīmēja, ka militārās pozīcijas tiek precizētas, ņemot vērā robežu demarkāciju ar Azerbaidžānu pēc tam, kad Baku ziņā nonāca daļa agrāko neatzītās Kalnu Karabahas Republikas teritoriju. Krievijas robežsargu miernešu loma tehnoloģiski sarežģītajā situācijā ir acīmredzama – viņi novērš iespējamos incidentus un pasargā no bruņotā konflikta "reinkarnācijas".

Krievijas mierneši palīdzējuši Azerbaidžānai un Armēnijai apmainīt gūstekņus

Armēnijas un Azerbaidžānas valstu robežu precizēšanu Sunikskas apgabalā un Zangelana un Kubatlas (Gubadlas) apdzīvoto vietu rajonā apgrūtina tas, ka 21 kilometru garais "padomju" ceļa posms neatbilst abu republiku suverenitātes konfigurācijai un teritoriālajai vienotībai. Vietējo iedzīvotāju acīs emocionālais un jutīgais demarkācijas process rit saskaņā ar PSRS kartēm. Tas noslēgsies tuvākajās dienās un ļaus parūpēties par drošu satiksmi pa ceļu, kas "līkumo" pāri abu republiku robežai. Lai nodrošinātu netraucētu satiksmi, ceļa iecirknī tiks pastāvīgi dislocēti Krievijas robežsargi.

Šī iemesla dēļ Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs 18. decembrī apmeklēja Erevānu un Baku, lai maksimālu precīzi izskaidrotu armēņu premjerministram Nikolam Pašiņanam un Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam Maskavas principiālo viedokli par robežu delimitāciju un demarkāciju un miera stiprināšanu reģionā.

Atbildības zonas paplašināšanās

Informācija no Erevānas liecina, ka pēdējās dienās aiz Armēnija starptautiski atzītajām robežām pieaug karadarbības atsākšanās risks. Eskalācija varēja sākties arī Sunikskas apgabalā. Armēnijas starptautiski atzīto robežu nocietināšana paver jaunas drošības garantijas, turklāt Krievijas FDD robežsardzes spēki, pēc Pašiņana vārdiem, pilnībā iesaistīti darbā Sunikā. Jāpiebilst, ka robežsargu trīspusējā sadarbība nebeidzas aiz Sunikskas apgabala robežām.

Pirms Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās septembrī Armēnijas teritorijā atradā četras Krievijas FDD robežsardzes nodaļas, aptuveni 4500 cilvēki. Lielākā uzmanība tika veltīta vairāk nekā 300 km garās Armēnijas un Turcijas robežas apsardzei.

Saskaņā ar 9. novembrī parakstīto vienošanos Krievijas robežsargiem parādījušies jauni uzdevumi – Lačinas un Nahičevānas koridoros, kas savieno Armēniju ar Karabahu un Azerbaidžānu ar Nahičevānas autonomo republiku (Azerbaidžānas sastāvā).

Novembra beigās Armēnijas robežu nostiprināšanai un miera uzturēšanai Kalnu Karabahā pēc Armēnijas lūguma Krievijas FDD Robežsardzes pārvalde piešķīra papildu rezervi – 188 karavīrus un nepieciešamo tehniku dislokācijai uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā reģionā parādīsies jauni Krievijas FDD reģionālās pārvaldes spēki.

Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?

Sākotnēji trīspusējais līgums neparedzēja Krievijas robežsargu dalību aptuveni 1000 km garās Armēnijas un Azerbaidžānas robežas apsardzē. Tomēr zināms, ka uz Armēnijas robežas ar Irānu Krievijas FDD spēki uzturas kopš 2017. gada. Iespējams, Aleksandra Bortņikova vizītes Erevānā un Baku saistīti ar Krievijas robežsargu ievešanu uz abu valstu robežas no Armēnijas puses, tāpat kā tiek apsargāts Armēnijas un Turcijas robežas posms.

Šāda konfigurācija ir izdevīga abām konflikta pusēm Kalnu Karabahā, jo garantē Armēnijas drošību un teritoriālo vienotību un objektīvi veicinās Azerbaidžānas ekonomikas demilitarizāciju – valsts militārie izdevumi 2021. gadā pārsniegs 15% valsts budžetu.

Miera apdraudējums reģionā

Krievijas robežsargu klātbūtne Karabahā var "iebetonēt" pušu pozīcijas, kas izveidojušās 2020. gada 9. novembrī, un veicinās reģionālo stabilitāti tuvākajā perspektīvā.

Aleksandra Bortņikova straujais komandējums uz Dienvidkaukāzu, iespējams, liek pamatus jauniem trīspusējiem Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas starptautiskajiem līgumiem. Līdztekus Krievijas robežsardzes zonas pieaugumam augstās amatpersonas Erevānā un Baku, iespējams, apspriedās arī par Turcijas augošo militāro klātbūtni Azerbaidžānas teritorijā. Tā draud ar reģionālā konflikta turpinājumu un attīstību pēc Sīrijas tipa (sabiedrotie rietumvalstīs noteikti materiāli atbalstīs Ankaras militārās ietekmes paplašināšanās procesu).

Iepriekš Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars stāstīja par to, ka turpinās palīdzības sniegšana "azerbaidžāņu brāļiem" viņu "taisnajā lietā" un tiek apmācīti karavīri, ieskaitot kopīgo manevru formātu. Nevajag idealizēt Ankaras brālīgo palīdzību bruņotajā konfrontācijā ar Armēniju, jo Turcija ir Ziemeļatlantijas alianses locekle, kas galvenokārt "projicē spēku" un cenšas kontrolēt planētas energoresursus.

Stratēģisko pētījumu starptautiskā institūta (International Institute for Strategic Studies) eksperti atzīmēja: "Azerbaidžānas iedomātā uzvara, par ko samaksāts ar vērā ņemamiem cilvēku upuriem un materiālajiem līdzekļiem... ir interesanta karadarbībai nākotnē".

Sagrautas slimnīcas un simtiem pacientu: mediķi no KF ārstē Kalnu Karabahas iedzīvotājus

Pie tam runa ir ne tikai par radioelektroniskās cīņas līdzekļu, bezpilota lidaparātu un artilērijas sistēmu pielietojuma taktikas nodarbībām, vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības munīcijas būtiskas rezerves lielo nozīmi integrācijā ar izkliedētiem izlūkošanas un mērķu eskortēšanas līdzekļiem. Konflikts Karabahā parādīja, ka vajadzīgas jaunas operatīvās koncepcijas un pāreja pie tīklcentriskas spēku struktūras. Nākamajos gadu desmitos priekšrocības augstas intensitātes kaujās būs mazo, vidējo un lielo valstu bruņotajiem spēkiem, kas vislabāk pratīs apvienot novecojušās un jaunās tehnoloģijas. Labi apmācītas un ekipētas armijas vienmēr gūst pārsvaru pār nedisciplinētiem spēkiem, neatkarīgi no to tehnoloģiskā pārspēka. Tātad, vieniem – karš un asinis, citiem – jaunu tehnoloģiju un koncepciju iemēģināšana.

Rietumvalstis Dienvidkaukāzu uzskata par izmēģinājumu poligonu vai hipodromu (uzskata, ka vinnēs Erdogans). Ārvalstu militārie analītiķi aukstasinīgi aplēš tālākos variantus: nepieciešamas papildu investīcijas reālajā militārajā apmācībā, jāpievērš uzmanība izkliedētām bruņotu spēku un dažādu domēnu operācijās ar mākslīgā intelekta pielietojumu. Šajā ģeopolitiskajā spēlē neviens nedomā par Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas reālo drošību.