Starp smagajiem slimniekiem tamlīdzīgu gadījumu ir vairāk – 45,5%. Trešajai daļai pazūd ožas un garšas sajūtas, sāp galva, vērojams nogurums, nelabums un vemšana. Viens no raksturīgākajiem simptomiem ir aizmiglota apziņa. Pie tam dažos gadījumos neiroloģiskais stāvoklis iestājas jau pēc izveseļošanās. Tas liecina, ka koronavīruss skar smadzenes. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Pičugina.
Iekaisuma marķieri
"Atzīmēju kognitīvo funkciju zināmu pasliktināšanos: grūti koncentrēties, esmu sācis aizmirst daudzas lietas, dažkārt – patiešām svarīgas, un tas biedē, periodiski rodas miglaina sajūta galvā," savā lapā Facebook pastāstīja Burdenko vārdā nosauktā Galvenā kara klīniskā hospitāļa Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra kardioķirurgs Aleksejs Fjodorovs, kurš pirms mēneša izslimoja Covid-19. Ožas sajūta viņam atgriezusies tikai daļēji. Virkne komentētāju atklāja tādu pašu problēmu.
Ziņas par dažādām neiroloģiskām un mentālām problēmām koronavīrusa infekcijas slimniekiem ir uzkrājušās kopš paša epidēmijas sākuma. Acīmredzot, vīruss ir iekļuvis smadzenēs, tomēr nebija saprotams, pa kādiem ceļiem tas notika un kādi bojājumi rezultātā nodarīti.
Aprīlī Trikāzas pilsētas Džovanni Paniko slimnīcas (Itālija) speciālists Džuzepe de Santiss vienā no zinātniskajiem žurnāliem publicēja apskatu par smadzeņu iekaisuma marķieriem Covid-19 infekcijas apstākļos. Saskaņā ar agrāk saņemtajiem datiem, koronavīrusi spēj inficēt centrālo nervu sistēmu (CNS), kā rezultātā iestājas imūnsistēmas atbilde, rakstīja zinātnieks.
Santiss izteica pieņēmumu, ka SARS-CoV-2 iekļūst caur ožas sīpolu – smadzeņu iecirkni, kas atbild par smaržu uztveri, – un sasniedz smadzeņu stumbru, nogalinot neironus. Molekulas – iekaisuma priekšgājēji (citokīni) var izraisīt vētrainu organisma reakciju – citokīnu vētru – un bojāt smadzenes. Tāpēc, pēc Santisa domām, ārstiem jābūt gataviem saskarties ar stāvokļa pasliktināšanos Covid-19 pacientiem ar ožas zudumu.
Vīruss uzbrūk neironiem
Tolaik liels zinātnieku kolektīvs no Ķīnas eksperimentāli, izmantojot šūnu kultūras, pierādīja, ka jaunais koronavīruss spēj inficēt neironus. Tālākajos eksperimentos zinātnieki konstatēja, ka SARS-CoV-2 bojā kāmju ožas sīpola šūnas, un receptors ACE2, kas ielaiž infekciju organismā, aktīvi sintezējas smadzeņu centrā, kas atbild par kustību funkciju, apvalka pakauša un deniņu mediālajā krokā.
Kā to pārbaudīt uz cilvēku dzīvajiem neironiem? Pētnieki paņēma pieauguša cilvēka šūnas, ķīmiski tās atjaunināja, bet pēc tam izaudzēja no tām neironus, pareizāk sakot, veselus organoīdus, ko itin labi var izmantot smadzeņu adekvāta modeļa lomā. Tos inficēja ar SARS-CoV-2 un – salīdzinājumam – ar SARS-CoV, atipiskās pneimonijas ierosinātāju, kas izraisīja epidēmiju Dienvidaustrumāzijā 2002.-2003. gg. Izrādījās, ka jaunais koronavīruss inficē organoīdus un replicējas tajos, pie tam pa taisno iekļūst galvas smadzeņu apvalka šūnās. Ar to izskaidrojams ožas un garšas sajūtu zudums, kā arī citi neiroloģiskie simptomi Covid-19 pacientiem.
Vēl vairāk, vīruss inficē arī smadzeņu cilmes šūnas, bet tas jau nozīmē, ka, iekļūstot slimnieka ožas sīpolā, kur atrodas neironālo cilmes šūnu populācija, vīruss sabojā arī tās. Pēc tam oža atgriežas tikai pēc zināma laika un tikai daļēji.
Zinātnieki atrod vīrusa RNS smadzenēs
Tomēr tie ir netieši dati. Kā pārliecināties, vai koronavīruss iekļuvis smadzenēs. Zinātnieki Vācijā veikuši plašu nervu audu pēcnāves pētījumu, kurā izmantoti paraugi no vairākām smadzeņu zonām un gļotāda no deguna dobuma 33 ar Covid-19 mirušiem pacientiem 30-98 gadu vecuma grupā. Dažiem viņu vidū jau slimības laikā tika konstatēta aizmiglota saziņa, galvaskausa asinsizplūdumi, galvas sāpes, uzvedības pārmaiņās, asa cerebrālā išēmija.
No visiem paraugiem lielākais daudzums vīrusa RNS un olbaltumvielas (to vīruss izmanto, lai pieķertos šūnas membrānai) daudzums tika konstatēts deguna dobuma gļotādā. "Tas apliecina, ka SARS-CoV-2 var to izmantot kā ieejas vārtus smadzenēs," medicīniskā universitātes kompleksa "Charite" preses dienestam paziņoja profesors Frenks Hepners, viens no pētījuma vadītājiem.
Acīmredzot, vīruss izplatās no deguna dobuma pa netālajiem ožas nerviem, lai arī iespējami arī citi ceļi, piemēram, asinis. Tomēr zinātnieki uzsver, ka viņi analizējuši audus, ko ņēmuši no mirušajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu, kam bija nepieciešama plaušu mākslīga ventilācija. Attiecināt pētījumu rezultātus uz pacientiem ar vieglu un vidēji smagu slimības gaitu vajadzētu pārdomāti.