RĪGA, 16.decembris — Sputnik. Pirmdien, 14. decembrī, Eiropas Parlamentā sākās noslēguma debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu mazākumtautību aizsardzībai Minority SafePack. Divas deputātes no Latvijas – LKS līdere Tatjana Ždanoka un Nacionālās apvienības pārstāve Dace Melbārde demonstrēja pretēju viedokli par iesniegto iniciatīvu. Debašu ierakstu LKS publicēja Facebook.
"Mums nav tiesību sagādāt vilšanos 1,2 miljoniem cilvēku, kuri parakstījuši šo petīciju," uzsvēra Tatjana Ždanoka un paziņoja, ka sagaida konkrētus lēmumus likumdošanā Minority SafePack skartajos jautājumos.
Ždanoka atzīmēja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas vēlējās parakstīt iniciatīvu, nav varējuši to atbalstīt, jo ceturtā daļa mazākumtautību pārstāvju joprojām ir nepilsoņi ar ierobežotām tiesībām. Viņa priecājās par to, ka viens no Minority SafePack punktiem skar papildu tiesību piešķiršanu ES valstu iedzīvotājiem bez pilsonības.
"Risinājums varētu būt sekojošs: valsts paziņoja, ka personām, kam nav nekādas pilsonības, kas dzīvo šajā valstī un saņēmušas šīs valsts izsniegtu izbraukšanas dokumentu, ir jāpiešķir tādas pašas tiesības, kādas ES likumdošana garantē ES pilsoņiem," paziņoja Ždanoka.
Viņa atgādināja, ka 2006. gadā pēc viņa iniciatīvas šie ES iedzīvotāji saņēmuši tiesības bez vīzām pārvietoties pa ES.
"Diemžēl tas bija vienīgais būtiskais bez pilsonības palikušo personu tiesību tuvinājums pilsoņu tiesībām.
Pienācis laiks iet tālāk un piešķirt viņiem ES pilsoņu tiesības visās ES dalībvalstīs: balsstiesības vietējās un Eiropas vēlēšanās, tiesības uz darbu un tā tālāk.
Tādu labas gribas žestu var iniciēt Komisija un Padome," uzsvēra LKS līdere.
Pēc tam tribīnē kāpa NA pārstāve, bijusī kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa atzina, ka Eiropas lingvistiskās un kultūras daudzveidības attīstībai ir liela nozīme, taču atzīmēja, ka, sasniedzot šo cēlo mērķi, jāņem vērā dažādi aspekti, ieskaitot riska faktorus valodu izdzīvošanai, valsts spēju stiprināt savu kultūru un unformācijas telpu, valstu konstitucionālās, vēsturiskās un ģeopolitiskās īpatnības.
Pie tam Melbārde ieteica skatīties uz globālo valodu ainu un īpaši atbalstīt ES oficiālās valodas ar nelielu un sarūkošu nesēju skaitu (protams, šajā kontekstā runa ir par latviešu un citām mazajām valodām).
"Mēs nevaram radīt situāciju, kurā noteiktas mazākumtautas valodas virzība apdraudētu oficiālo valsts valodu vai notiktu uz citu mazākumtautību valodu rēķina," skaidroja NA pārstāve.
Politiķe izmantoja arī latviešu nacionālistu iemīļoto paņēmienu – atgādināt "Krievijas draudus".
"Nebūsim akli un kurli pret dažu trešo valstu mēģinājumiem izmantot mazākumtautību valodu problēmas kā propagandisku instrumentu, lai netieši iejauktos ES dalībvalsts iekšējās lietās un izplatītu savu informāciju, lai grautu sabiedrības saliedētību," paziņoja Melbārde.
Iniciatīva Minority SafePack noteiktajā laika posmā saņēmusi vairāk nekā 1,32 miljonus parakstu no visas ES. No šī skaita par derīgiem atzīti 1,123 milj. parakstu. 11 valstīs pārvarēts parakstu vākšanas slieksnis (lai nodotu iniciatīvu izskatīšanai, pietiek ar 7 valstīm).
Iepriekš Tatjana Ždanoka radio Sputnik Latvija ēterā pastāstīja, ka nepilsoņu jautājuma atrisināšana ES līmenī iespējama tikai ar Latvijas valdības labo gribu.