RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Banku klientiem ir jāsaprot pareizi Noguldījumu garantiju fonda solījums par to, ka bankas problēmu gadījumā viņi var saņemt noguldījuma kompensāciju līdz 100 000 eiro. Katram noguldītājam jābūt gatavam "saskaņā ar likumu" nedabūt neko, raksta Neatkarīgā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā atrodami materiāli ar pilnīgi pretēju saturu. Šeit, reklāmas tekstu stilā noformēts apgalvojums, ka "jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam - gan fiziskām, gan juridiskām personām - saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā".
Pēc tik pārliecinoša apgalvojuma par noguldījumu garantijām "jebkuram" ir grūti iedomāties, ka vispār pastāv nosacījumi, pie kuriem nekādas valsts garantijas nav spēkā. Tomēr tādi nosacījumi ir. Paldies FKTK par to, ka šoruden iestāde publicējusi "Latvijas Vēstnesī" oficiālu dokumentu, kurā uzskaitīti noguldītāji, kam valsts nesola kompensēt kaut vai nelielu daļu no tā, ko noguldītāji zaudējuši valsts uzraudzītās bankās.
FKTK Noregulējuma un aizsardzības sistēmu departamenta direktore Jeļena Ļebedeva pastāstīja, ka dokuments parādījies pēc "PNB bankas" izputēšanas. Viņa skaidroja, ka bankā bijuši noguldītāji, kuriem "saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu" nekādas kompensācijas nav pienākušās, bet viņi to uzzinājuši tikai tad, kad FKTK viņiem izskaidrojusi, kas likumā gan tieši nav pateikts, bet kas tur esot domāts. Šo domu izteikšana vārdos lieku reizi atgādina par sistēmu, kurā gan strādājošas, gan apturētas bankas klientam jāpriecājas par katru reizi, kad viņš tiešam saņem atpakaļ pats savu naudu, kas bija nonākusi bankā.
"Latvijas Vēstneša" publikācijā ir uzskaitīti 13 iemesli, kuru dēļ banku klienti nesaņems nekādu kompensāciju par bankā palikušu naudu ar plaši izreklamētā Noguldījumu garantiju fonda starpniecību. Pārskatāmības labad šos iemeslus iespējams sadalīt trijās grupās.
Vispirms tie ir noguldījumi par summu līdz 10 eiro, par ko neviens nav lūdzis kompensāciju divus gadus pēc bankas darbības apturēšanas. Tā kā banku bankroti tiek plaši atspoguļoti medijos, ja cilvēks nav atnācis pēc savas naudas divu gadu laikā, visticamāk, viņa vairs nav.
Otrajā grupā – divi nosacījumi, kuros netiks kompensēta noziedzīgi iegūta nauda. Pirmais ir skaidrs – tā ir nauda, par kuru stājies spēkā tiesas spriedums. Šajā gadījumā ar to nodarbojas jau kompetentas iestādes.
Otrs noteikums ir slidenāks – kompensācija nepienākas, ja "noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem". Šādā gadījumā vieni noteikumi atsaucas uz citiem noteikumiem, par kuru saturu un tā traktējumu bankas klients reāli uzzinās tikai tad, kad viņam tiks atteikta naudas izmaksa.
FKTK nosauca divus iemeslus, kā klients vispār var izrādīties neidentificēts. Pirmkārt, runa var būt par bankas darbinieku kļūdu, ko klients nekādi nespēj novērst. Iespējams, arī, ka klients iesniedzis bankai viltotus dokumentus. Jautājums, kas noteiks, ir vai nav šie dokumenti viltoti. FKTK neprasa, lai viltojums būtu apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pietiek ar to, ka kādam tie šķiet viltoti, lai valsts garantijas vairs nebūtu spēkā.
Trešajā un pašā plašākajā grupā uzskaitītas juridiskas personas, kurām, J. Ļebedevas vārdiem runājot, "pašam jāsaprot, ko tās dara". Proti, jāatšķir uzticamās bankas no neuzticamajām, ko neuzņemas ne FKTK, ne Eiropas Centrālā banka, citādi neuzticamu banku vispār nebūtu, jo tās nesaņemtu licences banku darbībai.