RĪGA, 4. decembris – Sputnik. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas saistīti ar jaunajiem ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumiem.
Vai Baltijas valstīs ir tik uztraucoša situācija
Laikā, kad vairumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vērojama epidemioloģiskās situācijas stabilizācija vai Covid-19 saslimstības samazināšanās, Baltijas valstīs turpinās tās kāpums.
"Vēl aizpagājušajā nedēļā bija tikai 12 valstis, kuras norādīja uz situācijas stabilizāciju vai gadījumu skaita mazināšanos, bet aizvadītāja nedēļā šo valstu saraksts jau iekļauj 24 valstis," paziņoja epidemiologs.
Saslimstība turpina pieaugt piecās ES un EEZ valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Tikmēr pārējās ES un EEZ valstīs, kā arī Lielbritānijā, situācijas stabilizējas, tostarp tajās notiek saslimstības kritums, kas liecina par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu efektivitāti.
Saskaņā ar vakardienas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, divu nedēļu Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā sastāda 352,77 gadījumus, Lietuvā – 992,96 gadījumus, savukārt Igaunijā – 336,95 gadījumus.
Kurš atrodas riska grupā
SPKC dati liecina, ka vairums pacientu ir vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem. Pašlaik pieaug ar Covid-19 inficēto skaits vecumā virs 50 gadiem, un šī izaugsme īpaši manāma cilvēku vidū vecumā virs 65 gadiem, paziņoja Perevoščikovs.
Pēc viņa sacītā, šī tendence raisa uztraukumu, jo tieši šie cilvēki vissmagāk pārcieš slimību un viņus biežāk stacionē.
Taču samazinās saslimušo skaits bērnu vidū. Pēc Perevoščikova sacītā, tas varētu būt saistīts ar drošības pasākumu pastiprināšanu izglītības iestādēs.
Visaugstākā Covid-19 saslimstība vecuma grupā no 6 līdz 19 gadiem šobrīd novērojama 11-12 gadu jaunu bērnu vidū, kā arī jauniešu vidū vecumā no 17 līdz 19 gadiem.
Kāpēc tika ierobežota alkohola pārdošana
Iepriekš valdība pieņēma lēmumu ieviest virkni jaunu striktu ierobežojumu sakarā ar pastāvīgi pasliktināto epidemioloģisko situāciju valstī, tostarp aizliegta alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana veikalos brīvdienās un svētku dienās.
Perevoščikovs paskaidroja, ka alkohola un cigarešu pārdošanas aizliegums brīvdienās un svētku dienās nav tiešs epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, turklāt tā lietošana bieži vien ir saistīta ar socializēšanos, kas noved pie Covid-19 izplatības pieauguma.
"Kā sabiedrības veselības speciālists es nevaru piekrist, ka alkohols ir tas, kas ir primāri vajadzīgs. Turklāt alkohola lietošana veicina socializēšanos," sacīja Perevoščikovs.
Tādējādi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāsamazina cilvēku sociālo kontaktu skaits un jāsamazina inficēto skaits privātos pasākumos, tad alkohola patēriņa samazināšana var līdzēt, sacīja epidemiologs.